aizraust
aizraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -rausu; trans.
1.Raušot attālināt. imperf. Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizraust gružus no durvju priekšas.
2.Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). imperf. Raust ciet.
PiemēriTas [ūdens pie stāda] jālej grāvītī, pēc tam ar sausu augsni jāaizrauš ciet.
2.1.Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
PiemēriKad trušu māte rītausmā atstāj alu, viņa tās caurumu aizraus ar smiltīm, lai bērnus neatrastu plēsoņi.
Avoti: 1. sējums