lādēt2
lādēt [lādēt] lādu, lādi, lād, pag. lādēju; trans.
1.Vērsties (pret kādu) ar lāstiem.
Piemēri..Jaunkalaču veca lādēja savu Jāni, kas viņiem izkrāpis mājas..
- ..Jaunkalaču veca lādēja savu Jāni, kas viņiem izkrāpis mājas..
- pārn. Zirneklis aizgāja, mušu lādēdams un gānīdams..
1.1.intrans.
PiemēriĀža: Tava balss skan patīkamāk, kad tā lād, nekā cita, kad tā lūdz dievu.
- Āža: Tava balss skan patīkamāk, kad tā lād, nekā cita, kad tā lūdz dievu.
- ..dzirdēja «mazo» puisi Miku lādam un lamājamies.
- ..Liena izgāja ārā un atstāja Oļiņieti gandrīz kā pusārprātā: kliedzam, lādam, matus un drēbes plēšam..
1.2.Paust neapmierinātību, nepatiku.
PiemēriLādēt likteni.
- Lādēt likteni.
- Un vēl dzejnieks dažreiz varētu teikt lasītājam: «Es neesmu nācis ne apjūsmot, ne lādēt šo dzīvi..»
- Klusībā lādēju savu pārāk lielo, bet vēl zēniski pastūraino augumu, jo man trūka Edvarda smuidruma un veiklības.
- Andrejs Petrovičs skrejot lādēja tumsu un lietu.
Stabili vārdu savienojumiLādēt no panckām ārā.
- Lādēt no panckām ārā — vienk. Stipri lādēt.
Avoti: 4. sējums