lāga
lāga ģen., nelok.; sar.
1.adj. nozīmē Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
Piemēri..Liepiņa bija lāga meitene - izdarīga, noteikta.
1.1.pareti Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
Piemēri..tas bija lāga runcis, jautrs un pacietīgs.
2.parasti nolieguma teikumos; adj. nozīmē Tāds (cilvēks), kas ko dara samērā lietpratīgi.
PiemēriNelaimīgais ugunsgrēks viņu tā satriecis, ka nekāda lāga izdarītāja vairs nebij..
2.1.Tāds (dzīvnieks), kas atbilst noteiktām izmantošanas prasībām.
Piemēri..Mārtiņš nāca atpakaļ un tad tikai ieraudzīja. Māšu. Tā palaikam nav nekāda lāga stāvētāja pie kroga, bet to svētdien negribēja ne akla.
3.parasti nolieguma teikumos; adj. nozīmē Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
PiemēriStāvajā, smilšainajā kalnā neaug pat lāga zāle..
3.1.Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
Piemēri..tā nebija lāga dzīve. Tāda dzīve ir rūgta.
3.2.Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
PiemēriNav lāga garastāvoklis.
4.parasti nolieguma teikumos; apst. nozīmē Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt). Tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe. Lāgā (1).
PiemēriSabangotais ūdens lauks nu bija tik tumšs, ka lāga nevarēja vairs saskatīt apvārsni.
Avoti: 4. sējums