lādzīgs
lādzīgs -ais; s. -a, -ā
lādzīgi apst.; sar.
1.Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs. Lāga (1).
PiemēriTas [tēvocis] bija lādzīgs, labsirdīgs cilvēks. Viņš audzināja bāreņus kā paša bērnus.
1.1.Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriLādzīgs suns.
2.parasti nolieguma teikumos Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā. Lāga (3).
Piemēri..labi zināms, ka vakara puse nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk.
Avoti: 4. sējums