lagūna
lagūna -as, s.
1.Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
PiemēriPakāpeniski augot garumā, smilts strēle var pilnīgi noslēgt zināmu jūras daļu un tādējādi izveidot lagūnu.
- Pakāpeniski augot garumā, smilts strēle var pilnīgi noslēgt zināmu jūras daļu un tādējādi izveidot lagūnu.
- Lagūnas ir līcīši, ko no okeāna šķir seklas smilšu sēres un kosas.
- Pati, viegla un gaiša, iešu pie lagūnas stāvēt, Ļaušu šonakt līdz sirdij Adrijas viļņiem šļākt..
Stabili vārdu savienojumiLagūnas ezers.
- Lagūnas ezers — Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
1.1.Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
PiemēriVisapkārt salai stiepās rāma, dzidra lagūna, aiz kuras kā aizsargmols pacēlās zemais koraļļu rifs ar vienu spraugu austrumu pusē un divām rietumos.
- Visapkārt salai stiepās rāma, dzidra lagūna, aiz kuras kā aizsargmols pacēlās zemais koraļļu rifs ar vienu spraugu austrumu pusē un divām rietumos.
- Pašreiz bija paisums. Okeāna ūdeņi pa rifos izlauztajiem caurumiem plūda lagūnā.
Avoti: 4. sējums