laicīgs
laicīgs -ais; s. -a, -ā
laicīgi apst.
1.filoz. Tāds, kam ir sākums un beigas. Tāds, kas ir ierobežots laikā. Pārejošs.
PiemēriTikai Visums ir bezgalīgs un mūžīgs, bet visas lietas un parādības, no kā tas sastāv, ir norobežotas telpā un laikā, ir galīgas un laicīgas.
2.Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
PiemēriLaicīgā mūzika.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar garīgajām vērtībām.
PiemēriGrūti saiņoties cilvēkam, kurš visu mūžu pavadījis vienā vietā. ..Nav somu un koferu, kuros noslēpt savu laicīgo mantu.
3.apst. Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
PiemēriLopus no ganībām es dzenu mājās savu stundu laicīgāk..
Avoti: 4. sējums