laicīgs
laicīgs -ais; s. -a, -ā
laicīgi apst.
1.filoz. Tāds, kam ir sākums un beigas. Tāds, kas ir ierobežots laikā. Pārejošs.
PiemēriTikai Visums ir bezgalīgs un mūžīgs, bet visas lietas un parādības, no kā tas sastāv, ir norobežotas telpā un laikā, ir galīgas un laicīgas.
- Tikai Visums ir bezgalīgs un mūžīgs, bet visas lietas un parādības, no kā tas sastāv, ir norobežotas telpā un laikā, ir galīgas un laicīgas.
- Izzinot galīgo, mēs tajā atrodam Jbezgalīgo, bet laicīgā jeb pārejošā izzinām mūžīgo.
2.Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
PiemēriLaicīgā mūzika.
- Laicīgā mūzika.
- Laicīgā vara.
- Livonijas bīskapi jāraksturo ne tikai kā feodāļi, bet arī kā savu novadu laicīgie valdnieki un katoļu ordinētie garīdznieki.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar garīgajām vērtībām.
PiemēriGrūti saiņoties cilvēkam, kurš visu mūžu pavadījis vienā vietā. ..Nav somu un koferu, kuros noslēpt savu laicīgo mantu.
- Grūti saiņoties cilvēkam, kurš visu mūžu pavadījis vienā vietā. ..Nav somu un koferu, kuros noslēpt savu laicīgo mantu.
- ..pārdomā, vai tu spēsi nenožēlodama staigāt man pa dzīves ceļu līdz? Vieglu dienu un laicīga labuma es tev uz viņa daudz apsolīt nevaru..
3.apst. Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
PiemēriLopus no ganībām es dzenu mājās savu stundu laicīgāk..
- Lopus no ganībām es dzenu mājās savu stundu laicīgāk..
- Pavļiks, aši notiesājis brokastis, laicīgi ieņem rindu pie autobusa.
Avoti: 4. sējums