saglaust

saglaust -glaužu, -glaud, -glauž, pag. -glaudu; trans.

1.Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).

Piemēri..viņš.. abām rokām ilgi pūlējās saglaust nepaklausīgo, krietni biezo matu cekulu.

..viņš.. abām rokām ilgi pūlējās saglaust nepaklausīgo, krietni biezo matu cekulu.
..Melita saglauda pajukušos matus..
Tad vecais vīrs kaut kā neveikli saglauda ūsas..

2.Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) – parasti par diviem cilvēkiem.

PiemēriCieši cieši saķērušās, miklās sejas kopā saglaudušas, viņas [draudzenes] smējās un raudāja..

Cieši cieši saķērušās, miklās sejas kopā saglaudušas, viņas [draudzenes] smējās un raudāja..
pārn. No palodzes uz mums noraudzījās divi kaktusiņi, adatainos sānus kopā saglauduši.

2.1.Sakļaut (spārnus) – parasti par putniem, kukaiņiem.

Piemēri..cīrulis kā sviests ar saglaustiem spārniem metās zemē pie cīrulienes.

2.2.pareti Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.

Piemēri«Drīz te [tīrumā] briedīs bagāta raža,» zaļganās vārpas saujā saglaudusi, priecājas.. agronome..

«Drīz te [tīrumā] briedīs bagāta raža,» zaļganās vārpas saujā saglaudusi, priecājas.. agronome..
Aiz kalniem tas laiks, kad zemnieks rudzus saglauda saujā un tad ar sirpi nopļāva.

3.parasti 3. pers. Sakļaut (ausis) – par dzīvniekiem.

PiemēriJa cilvēks nāca ar apaušiem, zirgi likās neredzam. Bet, līdzko grasījās satvert aiz krēpēm, saglauda ausis, salēcās - un prom bija.

Ja cilvēks nāca ar apaušiem, zirgi likās neredzam. Bet, līdzko grasījās satvert aiz krēpēm, saglauda ausis, salēcās - un prom bija.
Suns strauji metās uz priekšu - neieriedamies, saglaudis ausis kā īsts meža zvērs, uzklupa prāvam pavasara jēram..
Jērs.. galvu pašķiebis un ausis saglaudis, skrēja virsū krančelim..

Avoti: 7-1. sējums