saglumēt
saglumēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja, intrans.
1.Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
PiemēriSaglumējusi gaļa.
- Saglumējusi gaļa.
- ..viņam kāja aizmetās aiz saglumējušas siekstas..
- Jau tuvojas beigām novembris, brizdams prom pa lietavās samirkušiem ceļiem, pa sabirušām, saglumējušām lapām..
- ..ezermalā.. bagātais Tentelis slepus nogremdējis miltu maisus nebaltam laikam. Tikai plāna virsējā kārtiņa bija saglumējusi...
2.Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
PiemēriKāda jēga mērcēt [linus] saglumējušā ūdenī..
- Kāda jēga mērcēt [linus] saglumējušā ūdenī..
Avoti: 7-1. sējums