saglaust
saglaust -glaužu, -glaud, -glauž, pag. -glaudu; trans.
1.Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
Piemēri..viņš.. abām rokām ilgi pūlējās saglaust nepaklausīgo, krietni biezo matu cekulu.
2.Viegli, maigi sakļaut (ķermeņa daļas) — parasti par diviem cilvēkiem.
PiemēriCieši cieši saķērušās, miklās sejas kopā saglaudušas, viņas [draudzenes] smējās un raudāja..
2.1.Sakļaut (spārnus) — parasti par putniem, kukaiņiem.
Piemēri..cīrulis kā sviests ar saglaustiem spārniem metās zemē pie cīrulienes.
2.2.pareti Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
Piemēri«Drīz te [tīrumā] briedīs bagāta raža,» zaļganās vārpas saujā saglaudusi, priecājas.. agronome..
3.parasti 3. pers. Sakļaut (ausis) — par dzīvniekiem.
PiemēriJa cilvēks nāca ar apaušiem, zirgi likās neredzam. Bet, līdzko grasījās satvert aiz krēpēm, saglauda ausis, salēcās - un prom bija.
Avoti: 7-1. sējums