sagrābāt
sagrābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt1.
PiemēriVīrs.. apsēdās plīts priekšā, sagrābāja uz grīdas izsvaidītās skaidas un uzpūta uguni.
- Vīrs.. apsēdās plīts priekšā, sagrābāja uz grīdas izsvaidītās skaidas un uzpūta uguni.
- Viņi, tāpat sēdēdami, no ciņiem sagrābāja pa saujai spožu brūkleņu un tad cēlās.
2.sar. Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābstīt (2).
Piemēri..tēvs meklēja mutautiņu, bet nevarēja sagrābāt garo svārku kabatu.
- ..tēvs meklēja mutautiņu, bet nevarēja sagrābāt garo svārku kabatu.
- Viņa sagrābāja pie krēsla uz grīdas nomesto rokassomiņu, gatavodamās doties prom.
2.1.Sadabūt1.
Piemēri«Un, ja arī viņiem izdodas kaut cik naudas sagrābāt,» Bisnieks prātoja, «kā tad viņi domā koncesiju dabūt?»
- «Un, ja arī viņiem izdodas kaut cik naudas sagrābāt,» Bisnieks prātoja, «kā tad viņi domā koncesiju dabūt?»
- Dažam [tirdziniekam] pāra sivēnu, dažam pa spainītim sviesta, ko nu kurais uz ātru roku tāpat sagrābājis.
Avoti: 7-1. sējums