sagrābstīt
sagrābstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagrābāt (1).
PiemēriJaunākais.. pieliecās un, sagrābstījis zemē nokritušos sīkos zarus, uzmeta sārtam.
- Jaunākais.. pieliecās un, sagrābstījis zemē nokritušos sīkos zarus, uzmeta sārtam.
2.sar. Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābāt (2).
PiemēriRijkuris sagrābstīja kabatā cigarešu paciņu, sērkociņu kastīti un grasījās aizsmēķēt..
- Rijkuris sagrābstīja kabatā cigarešu paciņu, sērkociņu kastīti un grasījās aizsmēķēt..
- Pārvarēdama bailes, Mārīte izlēca no gultas un tumsā sagrābstīja tēva plecu.
- Nu Ēvalds vairs nevar valdīties. Noliecas, sagrābsta lielceļa granti krietnu akmeni un kliedz. Kliedz svešajam tieši ausī.
2.1.Sadabūt1.
Piemēri«..jāskatās, kur sagrābstīsi siena kušķi, lai ir ko gotenei [govij] priekšā likt.»
- «..jāskatās, kur sagrābstīsi siena kušķi, lai ir ko gotenei [govij] priekšā likt.»
- Viņš sagrābstīja saldumu šķīvjos pāris sauju konfekšu..
- pārn. Lopi ne mazums spēj sagrābstīt vēl tīri zaļajos ganību aplokos un nopļauto Zālāju atālos..
2.2.pārn. Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
PiemēriJa gribam, lai bērns pats «sāk domāt», tad kāpēc neizvēlamies tādus tematus,.. kur nevar izlīdzēties ar nekādām sagrābstītām frāzēm..
- Ja gribam, lai bērns pats «sāk domāt», tad kāpēc neizvēlamies tādus tematus,.. kur nevar izlīdzēties ar nekādām sagrābstītām frāzēm..
- «Viņš.. gāž vaļā par šo sievieti visādus intīmus sīkumus.. Cepuri nost, kur to visu var sagrābstīt!»
- ..mana garīgā piepūle [pārstāstot izlasīto] bija milzīga. Domas šaudījās kā mailītes nārsta laikā. Un šo to vienmēr izdevās sagrābstīt.
Avoti: 7-1. sējums