zaigot
zaigot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
PiemēriZaigo neona spuldzes.
1.1.Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
PiemēriSniegs zaigo saulē.
1.2.Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) — par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
PiemēriZaigot visās varavīksnes krāsās.
1.3.Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
PiemēriPār pļavām zaigo vasara.
1.4.Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
PiemēriUn, kad pie zara lāse svārstījās, Tā tikpat spožā gaismā iedegās Kā asara, kad tā pie skropstas zaigo.
1.5.Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
PiemēriLiesmu atspulgs zaigoja viņai acīs. Meitene izskatījās skaista.
1.6.pārn. Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
PiemēriDraudzība! Agnese tik ilgi bija atkārtojusi šo vārdu, kamēr tas viņai sāka likties zaigojam pār dzīvi kā mirdzošs varavīksnes loks.
1.7.pārn. Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
PiemēriLiriskais varonis ieiet visās krāsās zaigojošā jūtu pasaulē.
Avoti: 8. sējums