ak1
ak izsauk.
1.Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
PiemēriAk, cik lieliski!
- Ak, cik lieliski!
- Ak, kāda laime!
- Ak, kas par prieku!
- Ak, briesmas!
- Ak, kā patīk!
- Ak, brīvība! tā ir vitamīns, Kas dzelzij un akmenim cauri ēdas..
- "Beigti! Beigti!" viņa [māte] izsaucās. "Vai tu viņus atradi? Ak, mani bērni, mani bērniņi, mani bērniņi!"
- Gulbja Māte [dēlam]: Kur varēsi tu glābties ūdenī, Kad Pūces vajās tev'? Vai uzbruks Ērglis? Ak, sirds jau dreb man, par to domājot!
- "Matemātika," viņš [zēns] bubina un izņem grāmatu.. Ak vai, ak vai, un visi citi jau guļ!
2.Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
PiemēriAk, ko es redzu!
- Ak, ko es redzu!
- Ak, kas par godu!
- Ak, kā jāstrādā!
- Ak, kaut es dabūtu!
- Ak, tas tikai sīkums!
- Ak, vasara, vasara, kā tu vari mulsināt jaunu meiču sirdis!
- ..kad Andrs viņu no jauna mīļi vaicāja, vai nākšot pie viņa, tad Liene klusām atbildēja: "Ak, ko nu tik daudz prasi, tu jau gan zini, ka pie cita neviena neiešu."
- pret nedzīvu dokumentu..." sūrojās sekretārs..
3.parasti savienojumā ar vietn. "tu" Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
PiemēriAk (tu) kungs (arī dievs, tētīt, debestiņ)!
- Ak (tu) kungs (arī dievs, tētīt, debestiņ)!
- Ak (tu) velns (arī nelabais, nešķīsts)!
- Ak (tu) ļaunā pasaule!
- Ak (tu) neprāts!
- Ak (tu) tavu skaļo balsi!
- Ak (tu) mīļā stundiņ!
- Ak tu palaidnis tāds!
- Ak (tavas) šausmas!
- Ak jūs pagāni!
- "Ak tu mūžs, kas te [mežā] to zvēru!" māte iesaucās [redzot pēdas sniegā].
- "Nē, nē, māt, pavasarī gan grūti mirt. Visas puķītes zied, putniņi dzied, ak tu jaukā pasaulīte!" [Saka Kalnariju tēvs.]
- "Ak tu negals, ak tu negals, nevaru vairs to zvēru [traktoru] vārēt."
Avoti: 1. sējums