Paplašinātā meklēšana

Meklējam ak.

Atrasts vārdos (506):

Atrasts vārdu savienojumos (19):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
(No)skaitīt (arī (no)likt) galdā (sa)maksāt uzreiz (visu naudas summu).
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
aizbadīt Aizbakstīt.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš. Terminēts aizdevums.
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
aizviņnakt Aizpogājušo nakti.
norakstīt Aizrakstīt (1).
aizrakties Aizrakt (1).
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas). Aizšļakstīt.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
Rūnu akmens Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
akreditīvs Akreditēšanās raksts.
kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements.
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu platnītes dziedzera iekaisums.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
amonjakūdens Amonjaka šķīdums ūdenī.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
jiti Anglosakšu cilts.
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš. Arī šalle.
Kakla lakats Ap kaklu sienams lakats.
kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
dilbs Apakšdelms.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
apakšdaļa Apakšējā daļa.
lejasdaļa Apakšējā daļa. Apakšdaļa.
apakša Apakšējā daļā. Pašās beigās.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
apakškārta Apakšējā kārta.
apakšlūpa Apakšējā lūpa.
apakšmala Apakšējā mala.
lejasmala Apakšējā mala.
pamale Apakšējā mala.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
apakšgals Apakšējais gals.
lejasgals Apakšējais gals.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēkli.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
apakšžoklis Apakšējais žoklis.
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
leja Apakšējais, zemākais.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
apakšbrunči Apakšsvārki.
tase Apakštase.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
unteroficieris Apakšvirsnieks.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs).
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
pabārde Apaušu apakšējā daļa.
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
pagaisma Apgaismojums no apakšas.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu). Apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
pieguldīt Apguldīt (daudzus). Dot (daudziem) naktsmājas.
piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
mērs Apjoms, daudzums. Pakāpe, robeža.
krāga Apkakle.
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
aprakste Apķīlāšanas akls.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
liecināt Apliecināt (kādu faktu).
parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu). Ietīties.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
aprakste Aprakstīšana.
deskripcija Aprakstīšana.
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1).
notēlot Aprakstīt, raksturot.
parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
deskriptīvs Aprakstošs.
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
aprakstveidīgs Aprakstveida.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
apbērt Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
Aprakt sevi (darbā, mācībās u. tml.) Aprakties (1).
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
izcīnīt Ar aktīvu darbību iegūt.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
četrnīšu Ar četrām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
četrpakāpju Ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
daudznīšu Ar daudzām nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
divpakāpju Ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem.
divplakņu Ar divām plaknēm.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstītais vārds Ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
Sist ritmu (arī takti) Ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
Sist takti (arī ritmu) Ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm uzrakstīts teksts.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
Daļējs griezums Ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
trīsnīšu Ar trim nītīm. Tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
trīspakāpju Ar trim pakāpēm, ar trim posmiem.
trīsplakņu Ar trim plaknēm.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
vienpakāpes Ar vienu pakāpi. Ar vienu posmu.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
Mauru stils Arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
racējarkls Arkls ar speciālu lemesi zemes uzrakšanai.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
radioterapija Ārstēšanos metode, kurā izmanto radioaktīvos izotopus.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
Vadāmais šāviņš Artilērijas vai reaktīvais šāviņš ar lidojuma laikā maināmu trajektoriju.
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gamma globulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
Gamma globulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija. Gammaglobulīns.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
radze Ass izvirzījums, izcilnis (klintij, akmenim).
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
salmene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
miķelīte Asteru (kurvjziežu) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
tausagizs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
cena Atalgojums, atlīdzība, samaksa.
Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
atlaist Atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.).
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti (2).
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību. Neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
revakcinēt Atkārtoti vakcinēt (kādu).
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
Radioaktīvie atkritumi Atkritumi, kas rodas, apstrādājot radioaktīvās vielas.
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
Izpirkšanas nauda Atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu.
Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
atdeva Atmaksa, atriebība.
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
atdarīt Atmaksāt, atriebt.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
rentēties Atmaksāties.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
paņirbināt Ātri pakustināt (ko).
Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt. Ātri, pavirši piezīmēt.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
Parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
Sacīt (arī teikt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
Teikt (arī sacīt) ardievas Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
fiksēt Atzīmēt, attēlot (kādu faktu).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
miza Audu grupējums auga stumbra un saknes ārējā daļā.
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
Rozīšu audums Audums ar rozīšu rakstu.
žakards Audums ar sarežģītu rakstu. Žakardaudums.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu. Žakards.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu. Imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu. Sauszieži, salmenes.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
stāds Augs (parasti lakstaugs).
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai).
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
Augstākā mērā Augstākajā pakāpē.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
vilkvālīte Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzelt ēšana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
sīkplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestava.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus. Samestaukla.
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
reģistrators Automātiska pierakstīšanas ierīce.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Dienas avīze (arī laikraksts) Avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs. Ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
Bada kāsis Badakāsis.
Bada kāsis Badakāsis.
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
bakhante Bakhanāliju dalībniece.
bakstāms Bakstīklis.
čukstīt Bakstīt (1).
urbināt Bakstīt (ko ar ko smailu).
pārbakstīt Bakstīt vēlreiz, no jauna.
urdīt Bakstīt, bikstīt. Rakņāt, rušināt.
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt. Rakņāties, rušināties.
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
atbakstīt Bakstot atbīdīt nost. _imperf._ Bakstīt nost.
nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
izbakstīt Bakstot ievainot.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izbakstīt Bakstot izgrūstīt. Izbikstīt.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
pārbakstīt Bakstot pārdurt (1).
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu). Iespiest caurumiņus (kam apkārt).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzbakstīt Bakstot uzrušināt (1).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi).
nitragīns Bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur baktērijas, kuras uzkrāj slāpekli.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
bacilis Baktērija, kurai ir nūjiņas forma.
nitrobaktērijas Baktērijas, kas izraisa nitrifikāciju.
gumiņbaktērijas Baktērijas, kuru iedarbībā uz tauriņziežu saknēm izveidojas gumiņi (2).
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
bakteriofāgs Baktēriju vīruss, kas iznīcina attiecīgas grupas baktērijas.
Melnās bakas Baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
apakša Balss apakšējie, zemie toņi.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Krūšu balss Balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
klājsaknes Bārkšu saknes. Bārkšsaknes.
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
alunīts Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
Taisīt pīpi Bāzt tabaku pīpē, gatavojoties smēķēt.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
adopcija Bērna pieņemšana ģimenē ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
tāpat Bez atlīdzības, samaksas.
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Par tukšu (arī baltu) velti Bez maksas, atlīdzības.
Par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) Bez maksas, atlīdzības.
Par brīvu Bez maksas.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
Juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina, smacējoša gāze ar asu smaku.
Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu. Vārāmā sāls, akmeņsāls.
benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
mežs Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai).
daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas biļete.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
adrenalīns Bioloģiski aktīva viela, kas veidojas galvenokārt virsnieru dziedzerī.
hormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs vai audu šķidrumā (limfā) izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai lakstauga peru pūšana.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
blakām Blakus (1).
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
kaimiņš Blakus vai tuva māja, blakus vai tuvs dzīvoklis.
balastviela Blakus viela (kādā vielu maisījumā).
kaimiņos Blakus. Netālu. Tuvumā.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
atsārms Blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
liste Blanka, anketa, arī saraksts.
Zodiakālā gaisma Blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
sablīvētība Blīvējuma pakāpe.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
Locītavas somiņa Blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
nobradāt Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni). Šļakstināties, plunčāties.
brakstēt Brakšķēt.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā: šīs dejas mūzika.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
Trauksmes zvans Brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Jūras kauja Bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
Kritiskais reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
(Būt) (kā) spārnos Būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
Būt dienas kārtībā Būt aktuālam.
Būt dienas kārtībā Būt aktuālam.
čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
gārgt Būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
spridzēt Būt dzīvīgam, možam, aktīvam. Mirdzēt, dzirkstēt.
Būt evakuācijā Būt evakuētam (uz kādu vietu, teritoriju).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
Būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū Būt ļoti aktīvam, darbīgam. Būt (kā) centrā.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
dzesēties Būt pakļautam dzesēšanai.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
(Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēt.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu). Kontaktēties.
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sliet ragus Būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
kodols Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
Ceļa kāja Ceļakāja.
Ceļa kāja Ceļakāja.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris.
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
Turēties kopā Censties būt blakus.
Turēties kopā Censties būt blakus.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
kvadroatskaņotājs Cetrkanālu ierakstu atskaņotājs.
kvadrofonija Cetrkanālu skaņu ierakstu veidošana un atskaņošana.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
kukulis Ciemakukulis.
Ciema kukulis Ciemakukulis.
Ciema kukulis Ciemakukulis.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
Pie sāniem Cieši blakus, līdzās.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
apkampt Cieši satvert. Sakampt.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums. Mezglojums.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
Cik dārgs? Cik daudz jāmaksā?
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Pienākuma cilvēks Cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties. Cilvēks ar vāju raksturu. Gļēvulis.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms.
dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Modes vergs Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, reakcionāras ideoloģijas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Tautas kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
Sabiedrisks darbinieks Cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskolā.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
mašīnrakstītāja Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību. Sakņkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem. Arī grāvracis.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās, vai kultūras dzīves nozarē).
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
Rēzus pozitīvs cilvēks Cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
Rēzus negatīvs cilvēks Cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām. Šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
rangs Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
trakumsērga Cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
aizstāvēt Cīnoties, aktīvi rīkojoties, aizsargāt.
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
Kumēdiņu rādītāji Cirka mākslinieki, aktieri.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
vīrcele Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
rūķēties Čakli strādāt, darboties.
ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
ticīgs Čakls, darbīgs. Arī tikumīgs, ticis.
nasks Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
Zemes rūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
čakstēt Čakstināt (2).
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
latvānis Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana, lai ārstētu.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai. Zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
intriga Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā.
dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana. Rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
sekumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sakumi.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sekumi.
dakšveidīgs Dakšveida.
deglis Dakts.
raksturotājs Dalītājs --> raksturot.
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana.
pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
Kapājamā dzelzs Darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai. Špaktele.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
aprakste Darbība --> aprakstīt (3).
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt.
nomaksa Darbība --> nomaksāt.
paklaņa Darbība --> paklanīties. Paklanīšanās.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sasauksme Darbība --> sasaukties (2). Saikne, sakarība (ar ko).
rakstīšana Darbība Atrakstīt.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
aklimatizācija Darbība, process --> aklimatizēt, aklimatizēties.
evakuācija Darbība, process --> evakuēt (1).
evakuācija Darbība, process --> evakuēt (2).
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1).
pierakste Darbība, process --> pierakstīt (1).
reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
reevakuācija Darbība, process --> reevakuēt.
taksācija Darbība, process --> taksēt.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana. Arī ierosme.
Vēlējuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
lakotava Darbnīca, cehs, kurā lako.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums.
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
naktsdarbs Darbs, ko veic naktī.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu. Gabaldarbs.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
karāts Dārgakmeņu masas mērvienība - 0,2 grami.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
racējs Darītājs --> rakt.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
Regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) Dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Ģeometriskais dārzs Dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Ainavu dārzs Dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
bezlapes Daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, parazīti.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
asinszāles Daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
cīrulītis Daudzgadīgi magoņu dzimtas lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem.
doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
mārpuķīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sārtiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem.
pienene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
zemzālīte Daudzgadīgs doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un brūni sārtiem ziediem.
indaines Daudzgadīgs indīgs lakstaugsar baltiem ziediem
mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
dālija Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem.
naktsskaistule Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Mirabile.
mirabile Daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros. Naktsskaistule.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
citronmelisa Daudzgadīgs lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu, kurai ir citrona smarža.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā. Maijpuķīte.
kaķumētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kas satur alkaloīdus.
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām.
spulgotne Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem.
spulgnaglene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar sārtiem ziediem.
sveķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu.
orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Pakledus.
pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus. Paks [1].
bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
pulkstenīte Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
Vanagu vīķis Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem.
nātre Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
ziemciete Daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
Divplakņu kakts Daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm.
Trīsplakņu kakts Daudzplakņu kakts ar trim skaldnēm.
oktaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes. Astoņskaldnis.
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes. Četrskaldnis.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes. Piecskaldnis.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem. Pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Jaunklasicisms.
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana. Neoklasicisms.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
dažunakt Dažu nakti.
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
Debess ass Debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
kosmogrāfija Debess spīdekļu aprakstīšana.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
degslāneklis Degakmens.
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
horeogrāfija Dejas pieraksts ar speciālām zīmēm.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
Masku balle Deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
balle Deju vakars.
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
gloksīnija Dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
posters Dekoratīvs plakāta tipa darinājums.
zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms. Šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
akmentiņš Dem. --> akmens (1).
akmentiņš Dem. --> akmens (2).
apkaklīte Dem. --> apkakle
dakšiņa Dem. --> dakša.
kaktiņš Dem. --> kakts (1).
lakatiņš Dem. --> lakats.
laktiņa Dem. --> lakta [1].
paklusiņām Dem. --> paklusi. Samērā klusi.
saknīte Dem. --> sakne.
kakliņš Dem.--> kakls.
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
Ožamais spirts Desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
fašisms Despotisks politiskais režīms un ideoloģija, visreakcionārākās buržuāzijas diktatūra, kurā tiek izmantotas teroristiskas valdīšanas metodes.
Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām. Vilksnis.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
dezaktivizācija Dezaktivācija.
dezaktivizēt Dezaktivēt.
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme (`).
cirkumflekss Diakritiska zīme (~).
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
tilde Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).
jumtiņš Diakritiska zīme.
didaktiķis Didaktikas (1) speciālists.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
vakardien Dienā pirms šodienas. Vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
ekvinokcija Dienas un nakts garuma vienādums.
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai. Attiecīgā suņu šķirne.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
diena Diennakts, arī kāda diennakts daļa.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
dīgļsaknīte Dīgļsakne.
rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi.
bakstāms Divd. --> bakstit.
pakarams Divd. --> pakārt.
pakļauts Divd. --> pakļauts.
rakstāms Divd. --> rakstīt.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
ķimenes Divgadīgi vai daudzgadīgi čemurziežu dzimtas lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs skarblapju dzimtas indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
kopulācija Divu indivīdu savienošanās dzimumaktā.
laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
metāls Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
doktrinārisms Doktrināram [1] raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
protokols Dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā, piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa. Arī maksājamā naudas summa.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
avots Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
akceptēt Dot akceptu. Atzīt.
atbildēt Dot atbildi rakstveidā.
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus. Pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi ar plakstiņu kustību.
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
Tabakas doze Doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai. Tabakas doze.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
dūmakots Dūmakains (1).
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
badīt Durstīt Bakstīt.
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
Izgrūst caur zobiem Dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
Kājenes dzega Dzega grāmatas lappuses apakšā.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
dzejisks Dzejai raksturīgs.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
Nakts melnums Dziļa nakts tumsa.
Nakts melnums Dziļa nakts tumsa.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta.
dzimumsatiksme Dzimumakts.
vagina Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
orģija Dzīres (parasti trakulīgas, izlaidīgas).
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes. Mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
Dzīvot fiktīvi Dzīvot bez pierakstīšanās.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem. Sakošļāt (1).
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
adapters Elektromehāniska ierīce skaņu ieraksta atskaņošanai.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
operatīvs Enerģisks, aktīvs.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
Literārs (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Literārais (arī mākslas) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
Mākslas (arī literatūras) eposs Eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Asins grimšana Eritrocītu grimšanas reakcija.
maksimālisms Eseru sīkburžuāzisks sabiedriski politisks novirziens, kas ignorēja buržuāziski demokrātiskās revolūcijas posmu un prasīja eseru maksimālās programmas tūlītēju realizāciju.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
vakariņot Ēst vakariņas.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
ierosa Evolūcijas procesā izveidota dzīvās šūnas reakcija uz kairekli.
ezerdobe Ezera ieplaka.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
sniedze Ezera salaka.
stinte Ezera salaka.
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
kontrolēt Faktiski pārvaldīt (piemēram, teritoriju, akcijas).
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari).
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez to dziļākas analīzes.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
uzziņa Faktu, datu apkopojums.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
dekāns Fakultātes vadītājs.
farizejisms Farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (pirmsrevolūcijas Krievija).
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
Mēmā kamera Filmēšana bez skaņu ieraksta.
Mēmā kamera Filmēšana bez skaņu ieraksta.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, aizliegums nogalināt.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
Krājkases grāmatiņa Finanšu dokuments - grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors) veic vienā laika vienībā.
Elektrības daudzums Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
Optiskais stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo optiskas sistēmas gaismas laušanas spēju.
Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
Leņķiskais ātrums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
biofizika Fizioloģijas nozare, kas pētī fizikālas likumsakarības bioloģiskos procesos.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
Leikocitārā formula Formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar dotu funkciju.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts.
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm).
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
Gaisa kuģis Gaisakuģis.
Gaisa kuģis Gaisakuģis.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
Atmosfēras (arī atmosfēriskā) refrakcija Gaismas staru refrakcija atmosfērā.
Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam). Celiņš gājējiem.
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
Vārpstveida galaktika Galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
Kulminācijas punkts Galējā, maksimālā kāpinājuma moments.
Kulminācijas punkts Galējā, maksimālā kāpinājuma moments.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
virsredaktūra Galvenā redaktūra.
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
virsdežurants Galvenais dežurants. Dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
pamattips Galvenais, raksturīgākais tips.
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
ieblakus Gandrīz blakus, samērā tuvu.
peršs Gara kārts, ko izmanto, izpildot akrobātiskus vingrojumus.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
bārda Garš apmatojums pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
oklūzija Gāzu šķīšana metālos, to sakausējumos.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati.
atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
apgādātājs Grāmatu, žurnālu, laikrakstu izdevējs.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
ciesa Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru.
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - pļavu zāle.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
timotiņš Graudzāļu dzimtas lakstaugs - pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā.
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam).
Grāvju arkls Grāvju vai drenu tranšeju rakšanas ierīce.
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
Resnā zarna Gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas.
Tievā zarna Gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
grīdsega Grīdas paklājs.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
gruntene Gruntsmakšķere.
Grunts makšķere Gruntsmakšķere.
Grunts makšķere Gruntsmakšķere.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
Nepaklausīgi mati Grūti sakārtojami mati.
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
naktsguļa Gulēšana naktī. Arī nakšņošana.
nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
Kāzu gulta Guļas vieta, kur guļ kāzu naktī.
Kāzu gulta Guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti). Pārgulēt.
pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
dzēšamgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
Gumiņu baktērijas Gumiņbaktērijas.
saulpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums.
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
Tēlotāja ģeometrija Ģeometrijas nozare, kas grafiski attēlo plaknē telpiskas figūras un ķermeņus.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas plaknes.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti).
Ģimenes budžets Ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos).
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
romāncements Hidrauliska Javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas temperatūru (dabaszinātnēs līdz 19. gadsimta sākumam).
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu).
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
Izkaisītā skleroze Hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās.
biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts.
formālisms Ideālismam raksturīga formas atrautība no satura.
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
intelektuālisms Ideālistiskās filozofijas novirziens, kas galveno nozīmi pasaules izzināšanā piešķir intelektam, metafiziski ignorējot praksi.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
ideogrāfija Ideogrāfiskais raksts.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem). Līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari). Ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iebadīt Iebakstīt (1). Iedurstīt (1).
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
atbāzt Iebāzt atpakaļ. _imperf._ Bāzt atpakaļ.
Ietaisīt pīpi Iebāzt tabaku pīpē un aizpīpēt.
Ietaisīt pīpi Iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
Uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi Iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
ieblakām Ieblakus.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
iečakstēties Iečakstināties (2).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
paralēle Iedomāta riņķa līnija, kas veidojas, zemes (debess ķermeņa) virsu šķeļot pa ekvatoram paralēlu plakni.
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
atgrimt Iegrimt atpakaļ.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
Uzkāpt slavas augstumos Iegūt lielu svaru, slavas augstāko pakāpi.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
iesvilties Iekarst, sakarst.
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs. Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
virsnieres Iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
ielakties Ielakt.
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
atliet Ieliet (atpakaļ).
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
iepakaļis Iepakaļ (1).
iepakaļis Iepakaļ (2).
leja Ieplaka (1).
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
iedobe Ieplaka.
iestādīt Iepotēt (bakas).
avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.).
viņvakar Iepriekšējā vakarā. Arī tovakar.
vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
Literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
ierakāt Ierakņāt.
imatrikulācija Ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
aizpildīt Ierakstīt (veidlapā, ailē).
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
debetēt Ierakstīt debetā.
iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
kataloģizēt Ierakstīt katalogā. Iekārtot katalogu.
ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē). Iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
minēt Ierakstīt, atzīmēt (kur), lai saglabātu.
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
atzīmēt Ierakstīt.
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
vērtssūtījums Ierakstīts, apdrošināts pasta sūtījums.
atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
pārrakt Ierakt citā vietā.
aprakties Ierakties.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
goniometrs Ierīce divplakņu kaktu mērīšanai.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
hronogrāfs Ierīce īsu laika intervālu mērīšanai un automātiskai pierakstīšanai.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
ekstraktors Ierīce, aparāts, ar ko veic ekstrakciju (2).
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
telefakss Ierīce, kas ar elektriskajiem signāliem pārraida un uztver rakstītus tekstus, attēlus un atveido tos uz papīra.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
izcēlējs Ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes.
pakare Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.). Noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
kodolierocis Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
sakurināt Ierosināt (kādu) darbībai. Sakūdīt (kādu). Izraisīt (kādā) naidu.
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
iestiprināties Iesakņoties (par augiem). Ieaugt.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes). Iesaukt.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
uzsmakot Iesākt smakot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties. Arī satrakoties.
paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
akreditēties Iesniegt akreditēšanās rakstu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas. Bezmaksas eksemplārs.
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu. Piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības. Mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
Ietērpa akmens Ietērpakmens.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
ievads Ievadraksts.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
notikums Ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība.
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt.
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni).
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
akmeņogles Iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība.
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājes.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
Organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
parūkt Īgni, nelaipni parunāt. Pakurnēt.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
izrakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
kanna Ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai. Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
blakšķināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1).
klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
sprakšķināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
sprakšķināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstēt.
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt.
urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt. Rušināties, rakņāties (parasti zemē).
brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt. Krakšķoņa.
sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt. Sprakšķoņa.
sprakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt. Sprakstoņa.
spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt. Arī sprakšķoņa.
šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žļakstēt.
žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvakstēt.
dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā).
karbofoss Insekticīds - eļļains šķidrums ar vāju smaku.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
Tīrais intervāls Intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm.
decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu. Aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums, raksturs.
malārija Invāzijas slimība, kurai raksturīgas drudža lēkmes.
inventarizācija Inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga sarakstu sastādīšana. Pārbaude un reģistrēšana.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
dzīvība Īpaša matērijas. Eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa.
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka rosinājumu.
Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
Siera desa Īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma.
Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
lozungs Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts. Lozungs (2).
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
puse Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
pods Īpašs podveida trauks ar osu, kas paredzēts dabisko vajadzību kārtošanai: naktspods.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
pi Iracionāls skaitlis (3,14159...), kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā. Paairēt (2).
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
Dažos (arī nedaudzos) vārdos Īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
Nedaudzos vārdos Īsi, īsumā runāt, rakstīt (par ko).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt. Krakšķiens.
sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt. Sprakšķiens.
sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt. Sprakstiens.
spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt. Arī sprakšķiens.
šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žļakstēt.
žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis → žvakstēt.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Sprakšķis [1].
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot. Arī sprakšķis [1].
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
Patenta formula Īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
Ticības apliecība (arī apliecinājums) Īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā. Arī blakusistaba.
Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
nopietnība Īstenībā, faktiski.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
izpausties Īstenoties, praktiski realizēties (par cilvēka spējām, zināšanām).
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
noblakšķināt Īsu bildi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
noblākšķināt Īsu brīdi blakšķināt un pabeigt blakšķināt.
nobrakšķināt Īsu brīdi brakšķināt un pabeigt brakšķināt.
nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt.
noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pabeigt knakšķināt.
nokrakšķināt Īsu brīdi krakšķināt un pabeigt krakšķināt.
nokvakšķināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un pabeigt pakšķināt.
noplakšķināt Īsu brīdi plakšķināt un pabeigt plakšķināt.
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
nošmakstināt Īsu brīdi šmakstināt un pabeigt šmakstināt.
nošmūkstināt Īsu brīdi šmūkstināt un pabeigt šmakstināt.
nošņakstināt Īsu bridi šņakstināt un pabeigt šņakstināt.
noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt. Nosprakslēt.
nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem. Arī izvest.
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
iztvaikot Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu). Čaukstēt.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu (ticīgo uztverē).
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
tāme Izdevumu, kādas darbības izmaksu iepriekšējs aprēķins.
izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
iesalasni Izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši.
apgādāt Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus).
izlikt Izdot (naudu). Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
izbadīt Izdurstīt (1). Izbakstīt (1).
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
Izgulēt nakti Izgulēt nakts miegu.
Izgulēt nakti Izgulēt nakts miegu.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
izkašāt Izkasīt (piemēram, uzrakstu).
pieminēt Izklāstīt (ko), pateikt vai uzrakstīt (par ko).
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
Rakstu valoda Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
raksts Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
izdakšot Izkraut ar dakšām.
Patstāvīga izlāde Izlāde gāzēs, kur tai ir raksturīgs konstants strāvas lielums.
aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
Izlasīt no vāka līdz vākam Izlasīt no sakuma līdz beigām.
atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
Pārejas izloksne Izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
izmaksa Izmaksājamā naudas summa.
iznākt Izmaksāt (2).
izpirkt Izmaksāt (3).
Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
Dzēst obligāciju Izmaksāt obligācijā minēto summu.
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem. Attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
uzmakšķerēt Izmakšķerēt.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā). Aizgūt.
balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu. Pamatoties.
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
Triekt zemē Iznīcināt. Arī pakļaut, padarīt padevīgu.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligācija, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
Izpildu raksts Izpildraksts.
ost Izplatīt smaku. Smirdēt.
atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) - par elsām, sāpēm.
aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
sarakņāt Izrakņāt, parasti ļoti.
izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
izart Izrakņāt.
izrakāt Izrakņāt.
izrakt Izrakņāt.
izurkņāt Izrakņāt.
izrakāties Izrakņāties.
ekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu).
rakstīties Izrakstīties (2).
ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
norakt Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi).
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
apgrāvot Izrakt grāvi (kam apkārt).
dobe Izrakts kaps.
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus).
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
Izgāzt podu (arī podus) Izrīkoties, izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
uzsvērt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1). Akcentēt (1).
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1). Uzsvērt.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
Izgāzt podu(s) Izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu). Likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
Kur tas dzirdēts! Izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus). Iepazīties (piemēram, ar faktiem).
izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
izšvirkstēt Izsprakstēt (par karstiem taukiem).
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās, arī nesakoptas (matu, bārdas) šķipsnas.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
izslēgt Izsvītrot (no saraksta).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
izšņakāt Izšņakarēt.
izšņukurēt Izšņakarēt.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Pavēles izteiksme Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Vajadzības izteiksme Izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam. Izsmejoša zobgalība.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
Izlikt uz papīra Izteikt rakstiski.
pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
svaigs Izteikti raksturīgs (kam), arī patīkams (par smaržu).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
liecība Izteikums par kādu faktu.
aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
iztrakot Iztrakoties (1).
iztrakot Iztrakoties (2).
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
apzīmēt Izveidot, uzrakstīt (uz kā) atšķirības zīmi.
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
glīts Izveidots (par rokrakstu).
apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
izcelt Izvilkt (no ūdens). Izmakšķerēt.
izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
iziet Izzust (parasti par smaku, smaržu).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā. Izžaut (kā lielaku daudzumu).
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
vamzis Jaka (parasti bieza).
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm.
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē.
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
neolīts Jaunākais akmens laikmets.
mūsdienas Jaunākais, pēdējais laikposms (kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs).
jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
atklāsme Jauns, nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, kas atklājas.
izgudrojums Jauns, praktisks uzlabojums.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas). Daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
talmuds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums. Attiecīgā grāmata.
čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne. Kore.
Mansarda jumts Jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
pliozaurs Juras un krita perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
Kā bez acīm Kā akls.
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
Kā sacīt jāsaka Kā saka, tā sakot.
lakats Kabatlakats, kabatdrāna.
mutautiņš Kabatlakats.
mutauts Kabatlakats.
nēzdogs Kabatlakats.
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
tonakt Kādā no pagājušo dienu naktīm.
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
Nacionālais kolorīts Kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs paudējs, aizstāvis.
ikonogrāfija Kādas personas attēlu vai sižeta sistemātiska pētīšana un aprakstīšana. Attiecīgā mākslas zinātnes nozare.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
Vārdisks portrets Kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu. Oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai. Apakšstilbs.
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai. Arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai. Apakšstilbs. Arī augšstilbs.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus. Kājas daļa pie šīs locītavas. Izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
kakaokoks Kakao (1).
Kakao pupas (arī pupiņas) Kakao koka sēklas.
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
pabārde Kakla daļa zem bārdas.
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam). Arī pazode.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
kaklariņķis Kaklagredzens.
Kakla kungs Kaklakungs.
Kakla kungs Kaklakungs.
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
Kakla rota Kaklarota.
Kakla rota Kaklarota.
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
kaklsaite Kaklasaite.
kravate Kaklasaite.
Kakla saite Kaklasaite.
Kakla saite Kaklasaite.
šlipse Kaklasaite.
rīkle Kakls (1).
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
dziesma Kakls, rīkle.
pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
kaktusaugi Kaktusi.
meloņkaktuss Kaktuss ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs. Skaidrs un skaists (par rokrakstu).
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa. Piekalne.
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
kaļķiezis Kaļķakmens.
Pelēkais zelts Kaļķakmens.
Pelēkais zelts Kaļķakmens.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
videokamera Kamera (3) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
Kapa akmens Kapakmens.
megalīts Kapene, kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā).
vakarene Kāpostu (krustziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs - krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
matiola Kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
kāpurnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurķēdnieks, kāpurkēžnieks.
kāpurķēdnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurnieks.
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
Kara klausība Karaklausība.
Kara klausība Karaklausība.
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
pārgājiens Karakuģa brauciens.
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
korvete Karakuģis apsardzības un konvoja dienestam (Amerikas Savienoto Valstu, Anglijas kara flotē no 1939. līdz 1945. gadam).
traleris Karakuģis ar mazu iegrimi jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
kreiseris Karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
Lidmašīnu bāzes kuģis Karakuģis, kur bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
Lidmašīnu bāzes kuģis Karakuģis, kur bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
rangs Karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
karakuljērs Karakulaitas jērs.
karakuls Karakuljēra āda (parasti kažokāda). Karakulāda.
karakulāda Karakuljēra āda (parasti kažokāda). Karakuls.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā).
konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām.
rota Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
arjergards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
Kaujas darbība Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
Kaujas iekārta Karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
rangs Karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
Bakterioloģiskais (arī bioloģiskais) karš Karš, kurā izmanto bakterioloģiskos (bioloģiskos) ieročus.
Bakterioloģiskais karš Karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
paketēt Kārtot, apvienot (ko) paketē (2).
Posties pie miera Kārtoties gulēšanai (parasti vakarā).
balansiere Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves).
sudrabkarūsa Karūsa, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
čeks Kases talons par pircēja samaksāto naudas summu.
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
Katakombu glezniecība Katakombu sienu gleznojumi.
nags Katarakta. Glaukoma.
Katla akmens Katlakmens.
katliene Katlveida ieplaka.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
pārnaktis Katru otro nakti.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
krāsmatas Kaudze (parasti akmeņu).
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
Apakšējais žoklis Kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu. Apakšžoklis.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
Zoba cements Kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
plosīties Kauties. Arī trakot.
eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
kazaciene Kazaka (5) sieva.
staņica Kazaku ciemats.
jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats. Kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā). Sotņa.
Pirmā nakts Kāzu nakts.
Pirmā nakts Kāzu nakts.
untas Kažokādas zābaki.
filmaktieris Kinoaktieris.
kinomākslinieks Kinoaktieris.
kinogramma Kinoieraksts.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
aizklakstēt Klakstot attālināties.
kārkšķēt Klakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
klakstēt Klakšķēt.
klaukšķēt Klakšķēt.
klaukšķināt Klakšķināt (1).
klaukšķināt Klakšķināt (2).
klaukšķināties Klakšķināties.
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izklakšķināt Klakšķinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
klaukšķis Klakšķis.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
lakot Klāt ar laku.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu. Špaktelei.
kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
sarafānkleita Kleita ar sarafānam (1) raksturīgu piegriezumu.
Mīksts klepus Klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
Klēts apakša Klētsapakša.
klimaktērijs Klimakss (1).
Pārejas vecums (arī laiks) Klimakss.
Pārejas vecums (arī laiks) Klimakss.
klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
Vēss klimats Klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
Silts klimats Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
Karsts klimats Klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
gruveši Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums.
naktsklubs Klubs, kas darbojas naktī.
paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
klusuciešot Klusējot. Nesakot, neizpaužot.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
aktivizēties Kļūt aktīvam (1-1). Refl. --> aktivizēt (1).
aktivizēties Kļūt aktīvam (1-2). Refl. --> aktivizēt (2).
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
atmosties Kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm).
izdzist Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
dzeltēt Kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē.
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
pamosties Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli). Atmosties (3).
rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist (2).
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
rūsēt Kļūt neaktīvam, kūtram.
apsūbēt Kļūt neaktīvam, notrulināties.
apsūnot Kļūt neaktīvam, notrulināties.
nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Nokļūt uz skatuves Kļūt par aktieri. Sākt piedalīties izrādēs.
Ieiet (arī ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieieties asinīs sar. (arī ieiet asinīs) Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet miesā un asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Ieiet asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
Pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs Kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
izskanēt Kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
piesarkt Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem.
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
zilēt Kļūt zilam brieduma, gatavības pakāpē.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni). Kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla). Satumst.
samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu). Samelnēt.
satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
saspringt Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam. Sasprindzināties (2).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
knauks Knakš.
knakstēt Knakšķēt.
knaukšķēt Knakšķēt.
knaukstēt Knakšķēt.
knaukšķināt Knakšķināt.
knaukšķināties Knakšķināties.
knaukšķis Knakšķis.
plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
kodolķīmija Kodolfizikas nozare, kas pētī kodolreakcijas un to galvenās likumsakarības.
atomreaktors Kodolreaktors.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
sakodīt Kodot sasmalcināt. Sakošļāt (1).
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
stafilokoki Koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķeķarveida kaudzītēs.
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
opuncija Kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
Raksturu komēdija Komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
burleska Komiska rakstura skaņdarbs.
raksturkomika Komisku raksturu atklāsme (mākslā).
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2).
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
pētīt Konstatējot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko), uzzināt (ko).
skenēt Konstatēt ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos (organismā, tā daļā).
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kuba sakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
spraudnis Kontaktdakša.
Kontakta lēca Kontaktlēca.
Kontakta lēca Kontaktlēca.
rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
kontaktstanga Kontaktstienis.
kontaktvads Kontakttīklā elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
kontaktveidīgs Kontaktveida.
kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla. Attiecīgā kosmētiskā procedūra.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete. Kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
Ielas kostīms Kostīms ar oderi, arī ar kažokādas apkakli.
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
sakost Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
kraks Krakš.
krakstēt Krakšķēt.
krakstināt Krakšķināt.
kraksts Krakšķis.
krakstoņa Krakšķoņa.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
Toniski krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
Toniskie krampji Krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
Kloniski krampji Krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
Vannas krāsns Krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
alizarīns Krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski.
balzamīnes Krāšņumaugi - viengadīgi tropu lakstaugi Spriganes.
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
dakšot Kraut ar dakšām.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
vakarot Krēslot. Iestāties vakaram.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
Pestīšanas armija Kristiešu reliģiska organizācija ar militarizētu raksturu.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
kinokritika Kritisks raksts par kinomākslas darbu.
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
lefkoja Krustziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
tornītis Krustziežu dzimtas zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselāki lapām, bāli dzelteniem ziediem.
Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
Kuģa rullis Kuģa apkalpes saraksts.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
munsturrullis Kuģa komandas saraksts. Kuģa komandas saraksts, kas vienlaikus ir arī darba līgums.
(Kurss) pie vēja Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
(Kurss) pret vēju Kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
komodors Kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa dienesta pakāpes (dažās ārvalstu flotēs).
navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu.
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa, kupls lakstaugs. Arī cers.
krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
dadzis Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeloņainām lapām.
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
dzelzene Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
gerbera Kurvjziežu dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
jānīši Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem un pretējām lapām.
viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaikustiba) - par piekšmetiem, veidojumiem u. tml.
turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
inerts Kūtrs, bezdarbīgs. Neaktīvs.
Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
Tīri imaginārs skaitlis Kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
Tīri imaginārs skaitlis Kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
Tīri imaginārs skaitlis Kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
kvakstēt Kvakšķēt.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
kategorija Kvalifikācijas pakāpe (dažos arodos).
nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe.
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
astēnisks Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra.
Pikniskais tips Ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
Ķīļu raksts Ķīļraksts.
Ķīļu raksts Ķīļraksts.
Vadžu raksts Ķīļraksts.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze.
slāpeklis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smakas un garšas.
torijs Ķīmiskais elements - pelēcīgi balts radioaktīvs metāls.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
tehnēcijs Ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts radioaktīvs metāls.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls.
kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
ķiķināties Ķircināties, arī lakstoties.
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
ķirzata Ķirzaka (1).
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
leguāna Ķirzaka (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kam zobi ir žokļu kaula iekšmalā.
ķirzakveidīgs Ķirzakveida.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Ne asakas! Laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
Lāča pakalpojums Labi domāts pakalpojums, palīdzība, kam ir nepatīkamas sekas.
kokalis Labības nezāle - neļķu dzimtas lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām.
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Ziemas saulgrieži Laika moments, kad saule atrodas akliptikas galējā dienvidu punktā.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
gads Laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī.
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365, 26 diennaktis).
Sideriskais (arī zvaigžņu) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
Zvaigžņu (arī sideriskais) gads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis).
saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
Dienas laikraksts Laikraksts, kas iznāk katru dienu.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
Gaiļu laiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu. Launaglaiks.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakara reize.
Vakara reize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Vakarreize.
Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi Laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe.
svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts. Arī laimes augstākā pakāpe. Svētlaime.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
lakkurpes Lakādas kurpes.
Lakas kurpes Lakādas kurpes.
Lakas kurpes Lakādas kurpes.
lakatiņveidīgs Lakatiņveida.
tiptene Lakats.
lakatveidīgs Lakatveida.
moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību. Arī epigrāfs (2).
sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
īss Lakonisks.
lakoniskums Lakonisms.
nolakot Lakot un pabeigt lakot.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
lakrica Lakricsakne (1).
lakrica Lakricsakne (2).
dievkrēsliņi Lakstaugi ar indīgu piensulu un dzeltenzaļiem ziediem.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
rūgtene Lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
nārbulis Lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
sprigane Lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju.
Zaķu grīslis Lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un baltiem, sarkaniem, violetiem vai raibiem stobrveida vai piltuvveida ziediem.
mētra Lakstaugs, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša.
puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
mazlēpe Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, elodejas, elsi.
grīšļi Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, grīšļi, spilves, meldri.
amarillis Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes.
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
flirts Lakstošanās, mīlināšanās.
flirtēt Lakstoties, mīlināties.
lakstīties Lakstoties.
lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
lakstveidīgs Lakstveida.
lukta Lakta [2].
Piena cukurs Laktoze.
Piena cukurs Laktoze.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
Griestu lampa Lampa, ko pakar pie griestiem.
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements.
mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
Lapas plātne Lapas plakanā daļa.
mušmire Lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga.
kopojums Lappusēs sakārtots salikums. Aplauzums.
paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
Stādāmā lāpstiņa Lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
parmēlijas Lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem.
plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
lapkaktuss Lapukaktuss.
lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
šļanka Lāse. Arī šļakata.
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu, vēstuli).
izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt (tekstu, piemēram, grāmatā, laikrakstā, vēstulē).
analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
analfabēts Lasīt un rakstīt nepratējs.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
Jauna strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
Jaunā strāva Latviešu progresīvās inteliģences idejiskā kustība, kas aizsāka kontaktus ar strādnieku kustību un veicināja marksisma izplatīšanos Latvijā 19. gadsimta 90. gados.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
Pelēkais dārgakmens Laukakmens.
Fasēšu laukakmeņi Laukakmeņi ar ledāja noslīpētām malām.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saules akmens.
Saules akmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu. Saulesakmens.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
lellinieks Leļļu teātra aktieris.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
tropisms Lēna (organisma, tā daļās) reakcija uz kairinātāju.
atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos). Šīs dejas muziķa.
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kanāls Lenču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
noslīgt Lēni nolaisties (par plakstiņiem, skropstām).
sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
Iekšējais leņķis Leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
Ārējais leņķis Leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks.
palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
Pilna burtnīca Līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
noliecināt Liecināt un pabeigt liecināt (parasti izmeklēšanā, tiesā). Apliecināt (kādu faktu).
palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
Slavas augstumi Liela slava, slavas augstākā pakāpe.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
Lielā mērā Lielā, ievērojamā pakāpē.
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
Lauka lielgabals Lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību un daļu atbalstam kaujas laukā.
lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
Augsnes (arī zemes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
Zemes (arī augsnes) kluči Lieli, sakaltuši augsnes gabali.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
okeanārijs Liels akvārijs, kurā tur jūras dzīvniekus (pētīšanai, novērošanai, apskatei).
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros.
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
strauss Liels skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
šūpotnis Liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus). Gabals.
bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
Fizikālais lielums Lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
Berzes koeficients Lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
Berzes koeficients Lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
ekscentricitāte Lielums, kas raksturo koniskā šķēluma formu.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
Nezināmais lielums Lielums, kura vērtība jānosaka.
palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Tas pats Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
Jo tālāk, jo Lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u.tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
Zāļu vakars Līgo vakars, retāk vakars pirms Līgo vakara.
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
apostrofēt Likt apostrofu. Rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu.
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
Paņemt parakstu Likt parakstīties (par ko).
noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas. Likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Distributīvais likums Likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
likumība Likumsakarība.
mugurene Liliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām uz zaļganbaltiem vai baltiem ziediem.
kordilīne Liliju, dzimtas augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām.
palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakāpe Līmenis, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
lindruki Lindraki.
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
dumka Liriska ukraiņu tautas dziesma. Neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma. Džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts.
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi. Arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
esesietis Loceklis hitleriskās Vācijas SS karaspēka sevišķajās vienībās, kas izpildīja soda un terora aktus.
mūsējais Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Netiešais (arī atkarīgais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
mamilārija Lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem.
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
Skatuviskā darbība Loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
naktslokāls Lokāls, kas darbojas naktī.
līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
spirohetas Lokanas spirālveida vienšūnas baktērijas.
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs.
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
Laimes aka Loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
raidluga Luga, kas ir rakstīta tieši radioteātrim, ievērojot tā specifiku.
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus. Attiecīgais drāmas žanrs.
dramaturgs Lugu rakstnieks.
radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
cekuliņi Lūpziežu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā).
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
Atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) Ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
Rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst) Ļoti čakli strādāt.
Čakls kā skudra (arī kā bite) Ļoti čakls.
Čakls kā skudra (arī bite) Ļoti čakls.
Līdz ūkai Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
Balta nakts Ļoti gaiša nakts.
fluorūdeņradis Ļoti indīga, bezkrāsaina gāze ar asu smaku.
vienzilbīgs Ļoti īss, lakonisks.
uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
Bites čaklums Ļoti liels čaklums.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
Būt priekšā un pakaļā Ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills).
kinozvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris.
Sacietēt (arī sakalst) ragā Ļoti sacietēt (sakalst).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst (sacietēt).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst, sacietēt.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām. Augu planktons.
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
Melns uz balta Ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
beigts Ļoti slims. Sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks).
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi). Tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
Stiprs (arī ciets, sīksts) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku). Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
Nežēlot krāsas Ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
trakisks Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels. Trakots (1).
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
paņirbēt Ļoti strauji pakustēties šurp turp.
ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām). Ļoti spēcīgs (par jūtām).
Melna nakts Ļoti tumša nakts. Vēla nakts.
necaurredzams Ļoti tumšs (par nakti), ļoti intensīvs (par tumsu).
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
trakisks Ļoti, ārkārtīgi. Trakots (2).
Līdz nāvei Ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Līdz kaklam Ļoti. Ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem. Attiecīgā mērīšana, noteikšana.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
predestinācija Mācība par to, ka visu iepriekš nosaka dievs.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
Lasāmā grāmata Mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
Mēmā karte Mācību karte bez uzrakstiem.
Lekciju nauda Mācību maksa (parasti augstskolā).
kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
Dabas mācība Mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
magmatisms Magmai raksturīgo īpašību, procesu kopums.
liegs Maigs (par emocijām). Tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem).
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas. Sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām). Pilnveidoties.
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
naktsmaiņa Maiņa, kas strādā naktī.
Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
kaimiņmāja Māja, kas atrodas blakus vai netālu.
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
naktsmājas Māja, telpa, kur pārnakšņo.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse. Attiecīgais mācību priekšmets.
naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
strādātmāka Maka strādāt.
Bazīdiju sēnes Makroskopiskas, retāk mikroskopiskas sēnes (piemēram, lapiņu sēnes, piepes).
muķis Maks.
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
Atkāpšanās nauda Maksa par atteikšanos (no kā).
Mācību (arī skolas) nauda Maksa par mācībām.
Mācību (arī skolas) nauda Maksa par mācībām.
Skolas (arī mācību) nauda Maksa par mācībām.
skolasnauda Maksa par mācībām. Skolas nauda.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
Jūdasa graši Maksa, ko saņem par nodevību.
Jūdasa graši Maksa, ko saņem par nodevību.
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
Uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības). Pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
natūrmaksa Maksājumi natūrā.
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
Terminētie maksājumi Maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš. Terminēts maksājums.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
Muitas nodoklis Maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
nākt Maksāt (2).
dot Maksāt (cik par ko).
nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt.
Likt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
Skaitīt (arī likt) galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
dzēst Maksāt, samaksāt (parādu).
Vaku grāmatas Maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
maksims Maksima.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana. Strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nolaišanās.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās.
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
maksimālists Maksimālisma (2) piekritējs.
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai).
impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
Tēlotāja māksla Mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
kaprons Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
Sodas ūdens Mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu. Pludiņa makšķere.
Pludiņa makšķere Makšķere ar pludiņu. Pludiņmakšķere.
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
Bada pātaga Makšķere.
Bada pātaga Makšķere.
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā. Makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
makšķerāķis Makšķeres āķis.
makšķeraukla Makšķeres aukla.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
makšķerkāts Makšķeres kāts.
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps.
spiningot Makšķerēt ar spiningu.
Vilkt zivis Makšķerēt, zvejot zivis.
vilkt Makšķerēt, zvejot.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanas, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
manufaktūrists Manufaktūras (3) ražotājs.
manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs.
Redakcijas portfelis Manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
biezenis Masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot vai citādi sasmalcinot augļus, ogas vai saknes.
klints Masīva akmens krauja. Ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki.
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
mašīnbirojs Mašīnrakstīšanas birojs.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
Atskaites sistēma Materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
bohēma Materiāli nenodrošināti cilvēki (galvenokārt mākslinieki), kas dzīvo vieglprātīgi, izlaidīgi. Šādiem cilvēkiem raksturīgs dzīves veids.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Naivais materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kam raksturīga stihiski dialektiska pieeja īstenībai.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
mehānicisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem. Metaliziskais materiālisms, mehānistiskais materiālisms.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
Apdedzinātie kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai.
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
Personīgā (arī personiskā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
laiks Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar telpu), kas izpaužas likumsakarīgā koordinācijā, kādā parādības nomaina cita citu.
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
skropstas Mati plakstiņu malās.
Mātes saknīte Mātsakne.
Mātes saknīte Mātsakne.
mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevā.
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
frizūra Matu sakārtojums.
Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
Matu mezgls Matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu.
mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai). Arī etvija.
grupa Mazākā apakšvienība buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus). Skūt (bārdu).
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tītam, vējbakām u. tml.).
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
plakanīgs Mazliet plakans (1): ieplakans.
plakanīgs Mazliet plakans (2).
ieplakans Mazliet plakans.
iekalst Mazliet sakalst.
aizkapāt Mazliet sakapāt. Iekapāt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarst Mazliet sakarst.
iekarst Mazliet sakarst. Iesākt kļūt karstam.
piekumpt Mazliet sakumpt.
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
paplakt Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikrokosmoss. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikropasaule. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
ploška Mazs gaismeklis - trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
krīts Mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai).
Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakas maks.
Tabakas maks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai. Tabakmaks.
piliens Mazs, atsevišķs šķidruma veidojams, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā). Šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe. Akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori. Ģeogrāfiskā patoloģija.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
fonogrāfs Mehāniska ierīce skaņu ierakstīšanai vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai.
dezaktivācija Mehāniska radioaktīvo vielu notīrīšana.
pildzīmulis Mehānisks zīmulis, kura korpusā ievietojams kodols rakstīšanai.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
refleksoloģija Mehānistisks psiholoģijas virziens, kam raksturīga psihes procesu atvedinašana uz refleksu vai refleksu kopumu, sevišķi uz refleksa beigu posmu - kustību.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos. Runāt ko bezsakarīgu, nenozīmīgu.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
Spānijas raudupe Melnsakne.
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā. Dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
melodramatisms Melodrāmai (2) raksturīgs dramatisms.
Meloņu kaktuss Meloņkaktuss.
merlūza Mencu dzimtas zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli.
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
Jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Mēness akmens Mēnessakmens.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
subakūts Mēreni akūts.
minimetrs Mērinstruments (kā) izmēru mērīšanai ar kontakta metodi.
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
karāts Mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas.
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
dimensija Mērvienību kombinācija, kas raksturīga kādam lielumam.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
Metriskā mērvienību sistēma Mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
Krāsainie metāli Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai. Lode [2].
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai. Šāda veida rotaļu rīks.
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
polārogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu dabu un koncentrāciju.
jura Mezozoja otrais periods, kam raksturīga rāpuļu faunas un kailsēkļu plaša izplatība.
triass Mezozoja pirmais periods, kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un dzīvnieku (piemēram, rāpuļu) virszemes formu attīstība.
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem. Kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
garkaklis Meža pīlei līdzīgs pīļu dzimtas putns ar garu kaklu un smailu asti.
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
Ar aukstu (arī vēsu) prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
Ar aukstu prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
Ar vēsu (arī aukstu) prātu Mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
lēnīgs Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
Mieta sakne Mietsakne.
Mieta sakne Mietsakne.
Seskansu mieži Mieži ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
Ašķu sēnes Mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni).
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā Iegurņa apakšējo daļu.
vorsalīns Mīksts, sintētisks paklāju materiāls.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe (Padomju Armijā no 1935. gada līdz 1942. gadam). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makrokosmoss. Pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makropasaule. Pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
Kautrā mimoza Mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
smaragds Minerāls - spilgti zāleszaļš berila paveids (dārgakmens).
safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (parasti dārgakmens).
kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
kalcīts Minerāls, piemēram, kaļķakmens, merģeļa sastāvdaļa.
agregāts Minerālu sakopojums, kas ietilpst iežos, rūdās u. tml.
konkrēcijas Minerālu veidojumi, sakopojumi, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
pirkstlampa Miniatūra vakuumlampa.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
naktsmītne Mītne, kur pārnakšņo. Vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu.
vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
Maksi mode Mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
minimode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Mini mode.
Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
Mini mode Mode, kurai ir raksturīgas ļoti īsas kleitas, ļoti īsi svārki, mēteļi. Minimode.
Midi mode Mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
Midi mode Mode, kurai raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
supremātisms Modernisma novirziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs vienkāršāko ģeometrisko formu izmantojums.
Polimēra molekula Molekula ar lielu molekulmasu. Makromolekula.
disociācija Molekulas sadalīšanas sastāvdaļas dažādu faktoru ietekmē.
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
korporācija Monopolistiska akciju sabiedrība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
Kauna lieta Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība. Morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
Kauna lieta Morāli negatīvi vērtējams, fakts, parādība.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids. Mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei.
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
samūrēt Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā.
saukt Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
hromatisks Mūz. Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils. Kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
Sadzīves mūzika Mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs.
Instrumentālā mūzika Mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā). Skaņu raksts.
diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids.
skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
Nošu raksts Mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
Nošu raksts Mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu. Akordeona spēlētājs.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
pandāns Mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
rītnakts Nākamā nakts.
nākamnakt Nākamajā naktī.
rītnakt Nākamajā naktī.
Otrā vakarā Nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
nākošnakt Nākošajā naktī. Nākamnakt.
panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
nakšņains Naksnīgs (1).
naksnains Naksnīgs (2).
nakšņains Naksnīgs (2).
naksnains Naksnīgs.
tomāts Nakteņu dzimtas augs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un, parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
Puķu tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainagu stobru.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
bebrukārkliņi Nakteņu dzimtas puskrūmi ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
licija Nakteņu dzimtas vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem.
aizvakarnakt Nakti pirms pagājušās nakts.
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
naktsdežūra Nakts dežūra.
naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
naktsgaitas Nakts gaitas.
naktsmiegs Nakts miegs.
naktsdusa Nakts miegs. Gulēšana nakts miegā.
naktsmiers Nakts miers.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
pastarnakts Nakts pirms pastardienas.
naktsputns Nakts putns.
naktssalna Nakts salna.
pusnakts Nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta.
Pusnakts stunda Nakts vidus.
Pusnakts stunda Nakts vidus.
naktszveja Nakts zveja.
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pāvadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
naktsāķis Nakts zvejas rīks.
mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness. Mēness nakts.
Mēness nakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness. Mēnessnakts.
Mēness nakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness. Mēnessnakts.
Nakts lampa Naktslampa.
Nakts lampa Naktslampa.
Nakts maiņa Naktsmaiņa.
Nakts maiņa Naktsmaiņa.
Nakts melns Naktsmelns.
Nakts melns Naktsmelns.
Nakts patversme Naktspatversme.
fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē.
naktssvece Naktssveču dzimtas lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros.
Nakts šņore Naktsšņore.
Nakts šņore Naktsšņore.
naktstaurenis Naktstauriņš.
ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
maksa Nauda, kas tiek dota vai ņemta kā maksāšanas līdzeklis.
Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
Drošības nauda Nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
Zaldātu nauda Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
Zaldātu nauda Nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu. Šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
naudasmaks Naudas maks.
pārmaksa Naudas summa, ar kuru kas ir pārmaksāts.
tēriņš Naudas summa, kas jāmaksā (parasti) par pasūtīto krogā, restorānā u. tml.
Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Līdzīga nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Pareiza nauda Naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu. Naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
izdevums Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
Skaidra (retāk tīra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
Skaidra (retāk tīra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
Tīra (biežāk skaidra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
Galda piederumi Naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml. Uzmākties.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks. Teļapakausis.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā). Aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
mazs Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
Nedot (arī nemaksāt) ne grasi Nedot, nemaksāt nemaz.
aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu).
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
Sēdēt (arī gulēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
vājība Negatīva, nevēlama personības, psihes, rakstura īpašība.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
nabadzīgs Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
nabags Neiejūtīgs, sekls (par psihi, raksturu, personību).
svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
palakt Neilgu laiku, mazliet fakt.
pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties. Arī pakārpīties.
paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt. Arī pakutināt.
pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt. Pakošļāt.
pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties. Pakurties.
pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt. Pakurināt.
pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties. Pakurēties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
glodene Neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni.
apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs. Tāds, kam trūkst iniciatīvas.
ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
aizturēt Neizmaksāt. _biežāk_ Ieturēt.
Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, maku...
krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
neizteicams Neizsakāms (2).
nepasakāms Neizsakāms (2).
doma Neizsakot balsī, sevī.
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu).
spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
spurains Nelaipns, skarbs. Arī nepakļāvīgs, nepieejams.
sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
novelete Neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu.
lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
nokalne Neliela kalna slīpa nogāze. Šādas nogāzes apakšējā daļa.
trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
Mazā lāpsta Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
ganglijs Neliela, recekļaina, no locītavas somiņas un no muskuļu cīpslu maksts izaugusi cista.
princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
alises Nelieli krustziežu dzimtas lakstaugi.
elektrokārs Nelieli pašgājēji rati, kurus darbina elektrodzinējs, kas enerģiju saņem no akumulatoriem.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
torpēdkuģis Neliels ātrgaitas karakuģis, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
linlape Neliels daudzgadīgs santalaugu dzimtas lakstaugs ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
ugunskrupis Neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
Metamais kauliņš Neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
Baltā akācija Neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem. Robīnija.
tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
zaļžubīte Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums.
svīre Neliels, brūngani melns svīrveidīgo kārtas putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
olis Neliels, gluds, noapaļots akmens.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatas lakats.
Kabatas lakats (arī drāna) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
Kabatas lakats (arī drāna.) Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai. Kabatlakats, kabatdrāna.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums. Pakalns.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš. Arī taka.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
Skaidiņu makaroni Nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
Čemuru neļķes Neļķes, kuru ziedi sakopoti čemuros.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
virza Neļķu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilu stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
neļķe Neļķu dzimtas lakstaugs ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
Nemaksāt (arī nedot) ne grasi Nemaksāt, nedot nemaz.
kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
saknosīties Nemierīgi sakustēties. Kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
nenoteicams Nenosakāms.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
Zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
apoloģētika Neobjektīva (parasti kādas reakcionāras kustības, virziena, uzskatu) aizstāvēšana, pārmērīga slavināšana.
pliocēns Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
sērskābe Neorganiska skābe - bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
neklausība Nepaklausība.
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns). Neklausulis.
neklausīgs Nepaklausīgs.
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
brīvība Nepakļautība normām, paražām.
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
atteikties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
Nelikties uztraukties Nepakļauties uztraukumam.
kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
Brīnumu lietas Neparasti, neticami notikumi, fakti.
Brīnumu lietas Neparasti, neticami notikumi, fakti.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
fikcija Nepatiess izdomājums, ko izmanto kā faktu vai kas figurē kā fakts.
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) faktu uzrādījums.
žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
No ielas Nepazīstams, tāds, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu). Noraidīt (lūgumu).
negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
pusjauda Nepilna jauda, parasti aptuvena puse no maksimālās jaudas.
pietakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā. Uztakts.
paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis. Pretstats: miegs.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
Nervu stiegra Nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, veltņtārpiem).
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus).
Pazaudēt sevi Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
Dzejolis prozā Nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks. Arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
skribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
maksātnespēja Nespēja pildīt savas maksāšanas saistības.
Radioaktīvais izotops Nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
Radioaktīvais elements Nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
netaktība Netaktiskums.
Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
Vaiga sviedros, arī (ar) sviedriem vaigā Netaupot spēkus, smagi (ko darīt). Arī čakli (ko darīt).
aplinkus Netieši, neizsakot domu līdz galam.
nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
Nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
plankums Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Kricelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzskricelēt.
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
ciesa Nezāle ar sīkstām, cietām saknēm. Vārpata.
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
Cieta sirds Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
nierakmeņi Nieru akmeņi.
kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
raudava Nirpīle ar kastaņbmnu galvu un kaklu. Brūnkaklis.
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
No saules līdz saulei No agra rīta līdz vēlam vakaram.
No tumsas līdz tumsai No agra rīta līdz vēlam vakaram.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
Kūdras pakaiši No kūdras iegūti pakaiši.
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
Melnais krīts No ogli saturoša māla šīfera pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
Sarkanais krīts No sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks. Veltenis (1).
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa. No teksta autora viedokļa. Pēc mūsu domām.
kronšteins No vertikālas plaknes izvirzīta detaļa (piemēram, kā novietošanai, balstīšanai). Balstenis.
riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Kokzaru (arī koka) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
Koka (arī kokzaru) dakšas No žuburaina koka izveidotas dakšas.
nobrakstēt Nobrakšķēt.
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai. Nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai. Telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
Dienas režīms Nodarbību sadale visai diennaktij.
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu.
prostitūcija Nodarbošanās veids (sievietei) - iesaistīšanās par samaksu dzimumattiecībās.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
Mācītāja sieciņi Nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
saostīties Nodibināt, parasti neatļautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu).
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts). Aizvadīt (visu laikposmu).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
Nogriezt lampu zemāk (arī zemu) Nogriezt zemāk (arī zemu) lampas dakti.
Nogriezt lampu zemāk (arī zemu) Nogriezt zemāk (zemu) lampas dakti.
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
sarēķināties Nokaitot maksājumus, saistības. Norēķināties.
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
noklakstēt Noklakšķēt.
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu).
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
noknakstēt Noknakšķēt.
nokrakšķēties Nokrakšķēt.
nokrakstēt Nokrakšķēt.
nokrakstināt Nokrakšķināt.
applukt Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
nokvakstēt Nokvakšķēt.
neaprakstāms Nol. divd. --> aprakstīt.
nerakstīts Nol. divd. --> rakstīt.
nesamaksājams Nol. divd. --> samaksāt.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagult (3).
Noiet pie miera Nolikties gulēt (parasti vakarā).
izmaksa Nomaksa (pa daļām).
izmaksāt Nomaksāt (pa daļām).
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē. Pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
nopakaļis Nopakaļ (1).
nopakaļis Nopakaļ (2).
Sabiedriskais nopēlums Nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai.
kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi. Tas. Tāds.
pa Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi. Norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
līdzi Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu. Pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
līdzi Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
zem Norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi.
tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
pavisam Norāda uz kā augstu izpausmes, intensitātes pakāpi. Pilnīgi.
bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots. Apakš.
kur Norāda uz pazīmes pakāpi. Norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu. Cik [2] (2).
viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
ar Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
pats Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
viens Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
no Norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām.
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
nost Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko. Norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
nost Norāda, ka (kas) norisinās kur tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē. Ļoti.
pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko). Par.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
normatīvs Normu kopums. Dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
Iekšējais reids Norobežota daļa ostas akvatorijā.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem). Arī ierobežots.
konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
izmeklēt Noskaidrot, konstatējot patiesos faktus, apstākļus.
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai. Noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu.
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas. Piešpaktelēt.
melnums Nosodāma rīcība. Nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
Pacelties uz pakaļkājām Nostāties uz pakaļkājām.
pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
nošļakstēties Nošļakstēt.
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas. Piesliepnēt.
Nošu atslēga Nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
Nošu rakstība Nošu raksts.
nošraksts Nošu raksts.
nošuraksts Nošu raksts.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu). Noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (faktu) pēc kādām pazīmēm.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu). Norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe.
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
takse Noteikta maksa, atlīdzība, parasti naudas izteiksmē.
princips Noteikta pārliecība, noteikts uzskats, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, attieksmi pret īstenību.
civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi. Šādu radioraidījumu uzskaitījums. Attiecīgais iespieddarbs.
fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē). Kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā).
klinkers Noteiktā temperatūrā apdedzināts un saķepis kaļķakmens līdz ar dažām citām izej vielām (cementa iegūšanai).
izdevums Noteiktā veidā (redakcijā, apdarē u. tml.), kādā iznāk iespieddarbs.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu). Arī fiksēt (1).
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
profils Noteikta, raksturīga (piemēram, priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni).
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma. Šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.
noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
Maksāt ragā (arī ciet) Noteikti, katrā ziņā maksāt.
Maksāt ragā (arī ciet) Noteikti, katrā ziņā maksāt.
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
struktūra Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu, to īpatnību kopums. Tas, kam ir raksturīgs noteikts sastāvdaļu, elementu kopums.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā). Loģiski pamatots, likumsakarīgs.
profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
virziens Noteiktu īpatnību, pazīmju kopums, kas raksturīgs (kādas sabiedriskas sistēmas, piemēram, zinātnes) atsevišķai daļai.
darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē).
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā. Pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
Saturēt grožos Noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
atstāt Novēlēt (mantojumu). Sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
novelists Noveļu rakstnieks.
Pusdienas līnija Novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
Paaugstināt atzīmi Novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
Salikt piecniekus, četriniekus (arī pieci, četri utt.) Novērtēt sekmes ar atzīmēm pieci, četri utt. un ierakstīt tās.
Salikt atzīmes Novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi.
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
Uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni Novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
ekskurss Novirzīšanās no temata. Blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei.
nošķirties Nozaroties (par ceļu, taku).
kompozīcija Nozieguma un soda izpirkuma maksa.
Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
paginēt Numurēt (grāmatas, žurnāla, rokraksta u. tml.) lappuses.
rangs Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
paziņojums Oficiāla, parasti rakstiska, ziņa. Mutvārdu ziņa.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
pārvest Oficiāli nokārtot tā, ka (parādu) maksā kreditoram cita persona.
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
pieņemt Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos).
Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajiem valsts varas orgāniem.
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle. Attiecīgais dokuments.
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus. Arī dokuments.
pavēle Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
ekonomisms Oportūnistisks virziens krievu sociāldemokrātijā (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kas noliedza masu revolucionārās aktivitātes nozīmi sabiedrības attīstībā.
refraktometrija Optikas nozare, kas mērī gaismas refrakcijas koeficientus.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai.
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai.
retorika Oratora mākslas teorija un prakse.
Kompozīts orderis Orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
etiķskābe Organiska skābe - bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku.
sviestskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas.
Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgas īpašības.
Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
pektīnvielas Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīni.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā. Pektīnvielas.
amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
naftalīns Organisks savienojums - bezkrāsaini kristāli ar asu smaku.
skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
krezols Organisks savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
atbilde Organisma reakcija (uz kairekļu iedarbību).
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
radiotoksēmija Organisma saindēšanās ar radioaktīvām vielām.
nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
radioklubs Organizācija, kas sagatavo sakaru un radiolokācijas speciālistus tautas saimniecības vajadzībām. Arī radiosporta un radioamatierisma centrs.
atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases (buržuāziskajā Latvijā un citās valstīs), kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus. Arī attiecīgā mācību iestāde.
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
Rudimentārs orgāns Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudiments.
Provizorisks orgāns Orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
divlapes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
dzeguzenes Orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
pirmavots Oriģināls, īsts dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto, piemēram, pētniecības darbā.
diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķi savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar dō. Atbilstošā skaņa.
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
sekrēcija Ovāls minerāla agregāts, kam raksturīga koncentriski zonāla uzbūve ar dažādas krāsas vai dažāda sastāva slāņu miju.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami. Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu).
uzsist Paaugstināt (maksu, cenu).
uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu).
uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
ieaugties Paaugt un iesakņoties (par augiem).
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot).
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu. Maskēt.
atbrīvot Padarīt (kādam pienākumam vai saistībai) nepakļautu.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.). Atbrīvot (2).
atbrīvot Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai).
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes). Pasliktināt (veselības stāvokli).
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
Likt uz spēles Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
aizkaitināt Padarīt dusmīgu. Sakaitināt.
Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
Pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
Iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku Padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļās), radīt vēsuma sajūtu.
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu. Atbrīvot (3).
Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. Piesūtīt (rakstisku) ziņu.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
Maksāt meslus Padevīgi, piekāpjoties, pakļaujoties darīt (ko).
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
pavakariņot Paēst vakariņas.
viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni. Skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
pagājušonakt Pagājušajā naktī.
viņnakt Pagājušajā naktī. Arī tonakt.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
atgriezties Pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
paērcināt Pakaitināt. Arī paķircināt.
nokāje Pakāje.
pazode Pakakle (dzīvniekam).
iekalns Pakalns, kalna nogāze.
pakalps Pakalpiņš (1).
pakalps Pakalpiņš (2).
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
pasauss Pakalsns.
pakaldināt Pakalt (1).
pakalties Pakalt (1).
pakaldināt Pakalt (2).
pakalties Pakalt (2).
pakaļpuse Pakaļdaļa (2).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
pakaļass Pakaļējā ass.
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
pakaļklājs Pakaļējais klājs.
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
pakaļstūris Pakaļējais stūris.
pakaļvadnis Pakaļējais vadnis.
pakaļpīķis Pakaļgala nodalījums (kuģim).
pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
pakāpāties Pakāpāt.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) attīstību, kvalitāti, kvantitāti.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes viedokļa.
Naturālā pakāpe Pakāpe, kuras kāpinātājs ir naturāls skaitlis.
Naturālā pakāpe Pakāpe, kuras kāpinātājs ir naturāls skaitlis.
kāpiens Pakāpe, līmenis.
instance Pakāpe, posms (valsts pārvaldes, tiesu, partijas, arodbiedrības) iestāžu pakļautības sistēmā.
pakāpelēties Pakāpelēt.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupceļš (2). Lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde (2).
amortizācija Pakāpeniska (parāda) dzēšana.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta. Gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot).
riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās.
gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā).
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē. Spožums, starojums (saulei lecot). Ausma.
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu.
līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
noklust Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
noklust Pakāpeniski apklust (par skaņu).
migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
veseļoties Pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli. Pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam.
atlaidināt Pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu). Ļaut, lai atkūst.
veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
sēsties Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
nosēsties Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
noslīdēt Pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
nākt Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu).
virsū Pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā).
nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
biezēt Pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu).
ritēt Pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem).
izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu).
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
biezēt Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu).
pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
pieaugt Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
Sēsties (kādam) uz kakla Pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
Iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos Pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
aizsāpēt Pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm).
grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
ielaisties Pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
Grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā. Pagrimt.
iegrimt Pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā).
slīdēt Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
slīgt Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
migt Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
Grimt purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
Stigt (biežāk grimt) purvā Pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt.
noslīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī. Pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī.
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
grimt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā). Pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā). Atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
pāriet Pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu).
pāriet Pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu).
norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
tirpt Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
pieaugt Pakāpeniski pastiprināties (par skaņu).
pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
slīkt Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
nolaidums Pakāpeniski slīps reljefa veidojums.
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
raisīt Pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba.
rūgt Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu). Arī rasties (1).
rasties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu defektu, ievainojumu).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu).
rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
Pēdu pēc pēdas Pakāpeniski, maz pamazām.
Pēdu pa pēdai Pakāpeniski, maz pamazām. Lēnām.
Sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim Pakāpeniski, maz pamazām. Lēnām.
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
Pilienu pa pilienam Pakāpeniski.
Soli pa solim Pakāpeniski.
pamazām Pakāpeniski.
Pa daļām Pakāpeniski. Ne visu uzreiz, ne visi uzreiz.
gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē).
Saknes vilkšana Pakāpes bāzes atrašana, ja dota pakāpe un kāpinātājs.
eksponents Pakāpes rādītājs.
kāpinātājs Pakāpes rādītājs.
Harmoniskais minors Pakāpi.
kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
kāpslis Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpe Pakāpiens (kāpnēm).
pakāpslis Pakāpiens (parasti vienkārši, primitīvi veidots).
kāpslis Pakāpiens (transportlīdzeklī) iekāpšanai un izkāpšanai.
pakāpienveidīgs Pakāpienveida.
fleksūra Pakāpienveidīgs iežu slāņu krokojums.
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (1).
pakāpjveidīgs Pakāpjveida (2).
pakāpt Pakāpties (2).
pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
pakarināt Pakārt (1).
iekārt Pakārt (kur).
piekārt Pakārt (kur).
izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
nokārt Pakārt tā, ka nokarājas.
pakabināt Pakārt, uzkārt. Uzkabināt.
šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
uzkārties Pakārties (1).
pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās.
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
pakāsēties Pakāsēt.
pakašāt Pakasīt (1).
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
pakašāt Pakašņāt.
pakašāties Pakašņāties.
pakaukties Pakaukt (1).
papliks Pakaus.
pakavveidā Pakava (1) formā, veidā.
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
Paīsināt laiku Pakavēt laiku.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
pakavnagla Pakavu nagla.
pakavsakta Pakavveida sakta.
pakavveidīgs Pakavveida.
paklačoties Paklačot (ar ko, par ko).
padauzīties Paklaiņot, pablandīties.
paklimst Paklaiņot, paklejot.
pavazāties Paklaiņot, pastaigāties.
pablandīties Paklaiņot.
paklenderēt Paklaiņot.
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
tatami Paklājs džudo cīņām.
paklājveidīgs Paklājveida.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
pakrāsoties Paklāšot sev, parasti seju vai tās daļas.
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
klausība Paklausība.
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
klausīgs Paklausīgs.
paklauvēties Paklauvēt.
pakāsēt Paklepot.
klētsapakša Paklēte.
paklaidēt Pakliedēt (1).
paklīdināt Pakliedēt (1).
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
paklaidēties Pakliedēties (1).
pabļaut Pakliegt (1).
pabrēkt Pakliegt (1).
pakliegties Pakliegt (1).
pabļaut Pakliegt (2).
pabrēkt Pakliegt (2).
pabļaut Pakliegt (3).
pabrēkt Pakliegt (3).
pabrēkties Pakliegties.
paklidzināt Paklikšķināt.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
pakluburot Paklumburot.
paklunkurot Paklumburot.
paklunkurēt Paklunkurot.
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt. Arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
dūdot Paklusu dziedāt. Klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
nodūdot Paklusu nodziedāt.
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt).
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt. Nomurmināt.
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
murdēt Paklusu, neskaidri runāt.
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
Izkāst caur zobiem reti Paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa daļu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļās), iegūt stipru ādas iekaisumu.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas).
sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers.
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Apgaismot.
apgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Eksponēt.
pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai. Izraisīt saindēšanos (2).
piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
pakundzēt Pakļaut (kā) kundzībai.
pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai. Izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai).
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (1).
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (2).
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
(Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Uzlikt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
liedēt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
revalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
iegrožot Pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai. Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības. Apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
Mest pār vienu kārti Pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
sublimēt Pakļaut (vielu) sublimācijai.
analizēt Pakļaut analīzei (1).
apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
apburt Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē). Noburt.
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
dispanserizēt Pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā.
Kondicionēt graudus Pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums). Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums. Intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums. Arī noberzt (4).
izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
noslogot Pakļaut kāda smaguma iedarbībai.
Ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
Ņemt uz grauda Pakļaut kādai darbībai.
Ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
Paņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai. Izbārt. Asi nokritizēt, nokaunināt.
izlietot Pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
nomuitot Pakļaut muitai (1).
denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Mest (arī likt) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā daļās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
polimerizēt Pakļaut polimerizācijai.
represēt Pakļaut represijām.
apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
gūstīt Pakļaut savai varai, valdzināt.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u.tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
liedēties Pakļaut sevi lietus iedarbībai.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
sakarsēties Pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai.
svilināties Pakļaut sevi stipra siltuma iedarbībai.
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Pieveikt.
vārēt Pakļaut, pārspēt. Arī veikt.
apakšnodaļa Pakļauta nodaļa. Arī (kādas organizācijas) mazāka nodaļa.
vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām).
gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam. Pakļautība kam likumsakarīgam.
nebrīvība Pakļautība normām, paražām.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām). Piekāpties.
Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
ārstēties Pakļauties ārstēšanai. Refl. -> ārstēt.
Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
pakļāvīgums Pakļāvība (1).
pakļāvīgums Pakļāvība (2).
paļāvīgs Pakļāvīgs (1).
paknubināt Paknibināt.
paknubināties Paknibināties.
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
pakņudināties Pakņudināt.
paņirbināt Pakņudināt.
pakodelēt Pakodīt.
pārpakot Pakot vēlreiz, no jauna.
nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
pakrejas Pakrējums.
pakrēslis Pakrēsla (1).
pakrēsls Pakrēslis (1).
pakrēsls Pakrēslis (2).
paplucināt Pakritizēt.
Gludais paksis Paksis, kura būvdetaļām nav brīvu galu.
Krusta (arī cirstais) paksis Paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
pakšķis Paksis.
pakt Pakš.
nokulstas Pakulas. Arī spaļi.
pakulnieks Pakulu audums.
pakurkšķēt Pakurkstēt (1).
pakurkšķēt Pakurkstēt (2).
pakustēt Pakustēties (1).
pakustēt Pakustēties (2).
pakustēt Pakustēties (3).
pakustēt Pakustēties (4).
pavējot Pakustināt (ko), radot gaisa plūsmu.
palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
Paraustīt (retāk noraustīt) plecus Pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
palakties Palakt.
pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu (smeļamā) karote Paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
Putu smeļamā karote Paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
oksidēt Palielināt (kā) oksidēšanas pakāpi.
pielikt Palielināt (maksājuma summu). Pievienot maksājumam (noteiktu summu).
aktivēt Palielināt aktivitāti (2). Padarīt aktīvu 1 (2).
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā).
sakurt Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti. Arī sakurināt (4).
sacelties Palielināties, parasti ievērojami (par cenu, maksu).
sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Arī sarkt.
sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Arī sarkt.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
Aizslīdēt gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
Pamata akmens Pamatakmens.
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot, piemēram, faktus, spriedumu sistēmas.
balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
postulāts Pamatprincips, pamatpieņemums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā.
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai). Kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
Daudzgadīgā mēnesene Pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem.
sagumdīt Pamudināt (ko darīt). Arī sakūdīt.
aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
dzēst Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam. Būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms. Gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, darba prasme) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, kļūst pilnīgāks, dod vēlamākus rezultātus.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skai ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ. Krakšķināt.
sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ. Arī sprakšķināt.
šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
Saspīlēt nervus Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita. Pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
paklupināt Panākt, ka (kāds) paklūp.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
lakonizēt Panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks.
noturēt Panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā).
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita). Būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
izvest Panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem).
atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ. Atdzīt atpakaļ.
atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
apstrādāt Panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.).
atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība). Būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
Paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
Paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka. Izzināt (ko no kāda).
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu.
melisa Panātru dzimtas augs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
panātre Panātru dzimtas lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu.
vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
strauspaparde Paparde ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
peļņa Papilddarba veikšana un samaksas, atlīdzības iegūšana.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei.
pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei. Postskripts.
piezīme Papildu ieraksts, atzīme (kādā tekstā).
piemaksa Papildu maksa.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas atrodas zem galvenā virsraksta.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums). Īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazas kāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
puspavērts Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
puspievērts Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
pusviru Par acīm, plakstiņiem, muti, lūpām.
iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
pirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā.
izšķirties Par ceļu, taku.
līks Par ceļu, taku.
simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
Par neko Par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt).
pārvilkties Par mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.
kapāt Par papēžiem, pakaviem u. tml.
sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
pamosties Par psihes, rakstura, personības īpašībām.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
iestāties Par stāvokli pēc kādas (parasti spraigas, aktīvas) norises, darbības izbeigšanās.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
Par lētu naudu Par zemu cenu, par nelielu maksu.
Par lētu naudu Par zemu cenu, par nelielu maksu.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
banalitāte Parādība, fakts ar banālu raksturu. Banāls izteiciens.
pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
izomērija Parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
Pjezoelektriskais efekts Parādība, ko nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
postimpresionīsms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Pēcimpresionisms.
pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
Dalīt vārdu zilbēs Parādīt zilbes robežas (runā vai rakstos).
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
Regresa prasība (retāk prasījums) Parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
pārakcentēt Pārāk akcentēt (domu, ideju, formas elementu u. tml.).
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai. Arī saaukstēties.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārak izkaltēt, sakaltēt.
pārkodināt Pārak kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārliels Pārak liels. Tāds, kas ir ievērojami lielāks par parasto.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
agrāk Pārākā pakāpe --> agri.
augstākais Pārākā pakāpe --> augsts.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz [1].
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
senāk Pārākā pakāpe --> sen.
tālāks Pārākā pakāpe --> tāls.
tālāk Pārākā pakāpe --> tālu, tāli.
tuvāk Pārākā pakāpe --> tuvu.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
zemākais Pārākā pakāpe --> zems.
komparatīvs Pārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens).
parakāt Parakņāt.
pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko.
parakāties Parakņāties.
Dot parakstu Parakstīt.
Dot parakstu Parakstīt.
Likt parakstu Parakstīties.
Likt parakstu Parakstīties.
leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.).
līdztekus Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
celties Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
pakāpe Parasti savienojumā «dienesta pakāpe»: reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
sakne Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
stilbs Parasti savienojumā «rokas stilbs»: delms (parasti apakšdelms).
rondo Parasti savienojumā «rondo raksts», «rondo burts»: raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
safari Parasti savienojumā «safari stils»: tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
šļaugans Parasti savienojumā «šļaugana dūša». Slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
sakne Parasti savienojumā «vienādojuma sakne»: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
galifē Parasti savienojumā ar «bikses»: īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
tālu Parasti savienojumā ar «cik», «tik». Norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
parakstīt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) rakstīt.
ekonomika Parasti savienojumā ar «zinātne»: sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
grābslis Parasti savienojumos «gaisa grābslis», «vēja grābslis»: nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
lentenis Parazītisks plakano tārpu klases tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
Dot uz parāda (arī uz krīta) Pārdot pret vēlāku samaksu.
melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
Vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
sūcējparenhīma Parenhīma, kuras šūnām ir raksturīga sūkšanas funkcija.
gums Paresnināta (auga saknes) daļa.
viksēt Pārgalvīgi, arī čakli strādāt.
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām. Iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
Ainavu parks (arī dārzs) Parks, kurām raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
medžliss Parlamenta apakšpalāta (Irānā).
bundestāgs Parlamenta apakšpalāta (Vācijas Federatīvajā Republikā, Austrijā).
Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
revīzija Pārmeklēšana; sakārtošana, izskatot, izšķirojot ko.
revidēt Pārmeklēt. Sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
Pārlaist (arī pavadīt) nakti Pārnakšņot.
Pārlaist (arī pavadīt) nakti Pārnakšņot.
Pavadīt (arī pārlaist) nakti Pārnakšņot.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības).
patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām. Grāmatām raksturīgs.
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
pārrakāt Pārrakņāt.
norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām.
pārgrāmatot Pārrakstīt citā grāmatvedības grāmatā, kontā, lai labotu iepriekšējo iegrāmatojumu.
atšifrēt Pārrakstīt parastajā rakstā (to, kas uzrakstīts speciālrakstā).
izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
Iet pāri mēram (arī pār mēru) Pārsniegt vēlamo pakāpi.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
markants Pārsteidzošs, iespaidīgs. Zīmīgs, raksturīgs.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
pāršļakstēties Pāršļakstēt.
nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
Iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko). Novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm).
žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
pačakarēties Parušināties, parakņāties (parasti, ko meklējot).
taksometrs Pārvadājuma maksas skaitītājs (automobilī).
centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējie orgāni pakļauti centrālajai varai, centram.
saņemties Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
nonākt Pārveidojoties, attīstoties sasniegt (kādu pakāpi).
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim. Instrumentēt (2).
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu).
sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām). Fosilizēties.
gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē.
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā). Pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
Pasacīt (arī pateikt) priekšā Pasacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Literārā pasaka Pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
Dzīvnieku pasakas Pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
Pasaku kamols Pasaku kopums, ko kāds zina.
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
muļķītis Pasaku tēls - trešais tēva dēls.
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
optimisms Pasaules uztvere, kurai raksturīgs dzīvesprieks, aktivitāte, ticība nākotnei.
Maršruta taksometrs Pasažieru taksometrs, kas brauc pa noteiktu maršrutu.
ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu).
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
Padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa). Arī paklaiņot.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
attiecība Pastāvīgi, noteikti personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus). Pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
autobiogrāfija Paša (autora) dzīves apraksts.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā. Arī ziedoties.
ekskavators Pašgājēja mašīna zemes rakšanai.
pašņukurēt Pašņakarēt.
vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules staru enerģijas reģistrēšanai.
pašrakstītājaparāts Pašrakstītājs.
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
Pateikt (arī pasacīt) priekšā Pateikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
izmuldēt Pateikt, izrunai (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
pieminēt Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē.
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
paldiesot Pateikties, vairākkārt sakot «paldies».
Patenta raksts Patentadījuma raksts.
Patenta raksts Patentadījuma raksts.
Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
Sabiedriskie patēriņa fondi Patēriņa fonda daļa, ko var izmantot bez maksas vai ar atvieglotiem noteikumiem.
piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
Patiesā pusnakts Patiesās Saules apakšējās kulminācijas moments.
īstenība Patiesi, faktiski.
būtība Patiesībā, īstenībā. Faktiski.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
aromāts Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža.
drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
Vispārīgā patoloģija Patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
patrakoties Patrakot (1).
patrakoties Patrakot (2).
Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums. Valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
Mazais grozītājs Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
Mazais grozītājs Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
Rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku). Izturēties.
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
vecīgs Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
vecišķs Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes. Vecīgs (2).
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
Apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arīrīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (arīrīta, vakara) darbus.
Apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Aptecēt (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli Paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
Apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli Paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi). Būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
grebums Paveikta darbība --> grebt (2). Ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts. Šāda attēla novilkums uz papīra.
iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt. Naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai. Daļa no kādas samaksas.
izcenojums Paveikta darbība --> izcenot. Cena, izmaksa vai apmaksa.
maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1). Naudas summa, ko maksā.
pārmaksājums Paveikta darbība --> pārmaksāt. Naudas summa, kas ir pārmaksāta. Pārmaksa.
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1). Sakožot radīta brūce, saspiedums.
sakasījums Paveikta darbība, rezultāta --> sakasīt (1).
aizlakojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (1).
maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (2).
pafakturējums Paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt.
pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3).
pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1).
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties. Fosilijas.
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2).
pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3).
pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt. Tas (piemēram, fakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1).
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2).
pierakums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakt (2).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (1).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (2).
plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (3).
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
prātojums Paveikta darbība, rezultāts --> prātot. Vispārēja rakstura doma, spriedums.
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (1).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (2).
rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt (3).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2).
rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (3).
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst (1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (1).
sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt (2).
sakarsējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (3).
sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1).
sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2).
sakņupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
sakompilējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt.
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (1).
sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt (2).
sakonstruējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1). Kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
sakrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot.
sakropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [1].
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (1).
sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot [2] (2).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (1).
sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot (2).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (1).
sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (1).
sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot (2).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (1).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (2).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (3).
saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt (4).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt. Noteikts matu sakārtojums.
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1). Personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
vakcinējums Paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt.
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts → zīmēt (1). Attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
Pie paša vakara Pavēlāk vakarā.
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
Pavēla (vakara) stunda Pavēls vakars.
krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā - izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums. Pēkšņa slimības simptomu paasināšanās. Pēkšņa, strauja temperatūras krišanās.
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
uzšvīkāt Pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Pavirši uzrakstīt (parakstu).
padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā.
apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību. Pakļaut (ko) degradācijai.
kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām). Krist.
krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
puse Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.
pavēstīt Paziņot (kādu faktu) mutvārdiem.
pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem.
atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
rinda Pēc noteikta principa sakārtots vielu kopums.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, vēsturisku materiālu) kopums. Šādu materiālu izkārtojums.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
No dabas Pēc rakstura.
novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
gaida Pēc skautu parauga dibinātas reakcionāras meiteņu organizācijas biedre.
Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
Vārdu savienojums Pēc valodas sintakses likumiem veidots divu vai vairāku vārdu saistījums teikumā.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
kājapakša Pēdas apakša.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā). Šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
reids Pēkšņa sabiedriska pārbaude, ko sabiedrisko organizāciju uzdevumā izdara aktīvistu grupa.
Pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) Pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt. Pēkšņi izraisīt asas sāpes.
samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
draga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
penicilīns Pelējumsēņu sugu grupa, kurām raksturīga antibiotisku vielu izstrādāšana.
pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu, ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
prese Periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums. Arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu. Laikraksts.
orgāns Periodisks preses izdevums (piemēram, laikraksts, žurnāls).
formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā. Sabiedrības attīstības pakāpe, stadija. Sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz). Iepirkties (2).
iepirkties Pērkot, maksājot nodrošināt, iegūt sev (kādu labumu).
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
trasāts Persona, banka, kas saņem rīkojumu maksāt pēc tratas.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
apakšnieks Persona, kas pakļauta kādai amatpersonai. Padotais.
taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju.
valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
paraksts Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina.
viltība Personības īpašība, kam raksturīga laba orientēšanās dažādos apstākļos un kas, parasti, izpaužas citu maldināšanā, lai īstenotu savus nodomus.
Pienākuma apziņa Personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
krājums Personības, rakstura, psihisko īpašību, to izpausmes formu kopums.
korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
stereogrāfija Perspektīvs ģeometrisku ķermeņu attēlojums plaknē.
izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
perons Pie celtnes piebūvēta zema (parasti segta) akmens terase.
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
Iziet cīņu ceļu Piedalīties cīņā, aktīvā darbībā (pret ko, par ko).
piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu.
īpašums Piederums (nemateriāla rakstura).
Reglāna piedurkne Piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.).
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
Kaķa daba Pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
Ļoti patīkami! Pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
korekts Pieklājīgs, taktisks.
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
pielakt Pielakties (1).
Salaist kļūdas Pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
Ielaist kļūdu Pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot.
Ielaist kļūdu Pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot.
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piestiķēt Piemaksāt (parasti savu daļu).
krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
piencukurs Piena cukurs. Laktoze.
koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos darba apstākļos strādājošais.
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
aizņemt Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) - par tekstu, attēlu u. tml.
piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.).
apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
sarukt Pieplakt, arī saļimt (pie kā).
ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu faktu, domu u. tml.
sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā).
ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti. Reģistrēt.
atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
iedzīvoties Pierast (pie jauniem apstākļiem), arī aklimatizēties - par dzīvniekiem.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
amonizēt Piesātināt ar amonjaku.
aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt. Iekustināt, sakustināt.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
Ielikt asti spīlēs Piespiest (kādu) pakļauties.
Saliekt ragā Piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
apkalt Piestiprināt pakavu.
piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
pievilkties Piesūkties (ar smaku, smaržu).
pievilgt Piesūkties ar smaku (parasti par apģērbu).
piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
uztakts Pietakts.
pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām).
punkts Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
pievakars Pievakare.
vakarpuse Pievakare. Vakara sākuma daļa.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi. Klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
nitrokrāsa Pigmentu suspensija nitrolakā.
piktogrāfija Piktogrāfiskais raksts.
Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
Lodīšu pildspalva Pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
Parādīt sevi Pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe. Pabeigtība (1).
raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstiņu (biežāk pirkstu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
Tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
Pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) Pilnīgi sagrozīt faktus.
Pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) Pilnīgi sagrozīt faktus.
izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
urbanizācija Pilsētai, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju, īpatnību radīšana (vidē ārpus pilsētām).
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metropolitēns.
primators Pilsētas pašpārvaldes galva (Čehoslovakijā).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
Otrais (arī trešais, ceturtais, piektais) pirksts Pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam).
aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu. Šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē un daudzu citu valstu kara flotēs. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pirmraksts Pirmais (kā) teksts, pieraksts, manuskripta variants.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
iniciālis Pirmais burts (vārda, uzvārda) saīsinātā rakstījumā.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
bruljons Pirmais uzmetums (piemēram, rakstam, zīmējumam).
pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai. Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
kurators Pirmsrevolūcijas Krievijā - persona, kas kādā apgabalā pārzina valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
plekste Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē. Plekste.
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
plakanķēde Plakana ķēde.
Plakana virsma Plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
disks Plakana, apaļa (ierīces) detaļa. Arī ripa.
ugunsmēle Plakana, garena liesma. Uguns mēle.
Uguns (arī liesmu) mēle Plakana, garena liesma. Ugunsmēle.
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
plāksne Plakana, plāna detaļa.
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
Liesmu mēles (arī čūskas) Plakanas, garenas liesmas.
Liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) Plakanas, garenas liesmas.
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gadsimtam).
galdkalns Plakankalns.
Galda kalns Plakankalns.
plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa. Arī plāksne.
plakanisks Plakans (parasti mazliet).
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
Krūšu kauls Plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
Iekšējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
Ārējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra malu un blakusmalas pagarinājumu.
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Plats leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
Plats leņķis mat Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
Ievilkts leņķis Plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
Taisns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
Taisns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
Pilns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
Pilns leņķis Plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
lekāls Plakans modelis sarežģītu divdimensiju virsmu izgatavošanai, apstrādāšanai.
ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
plātne Plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml. Arī plate (1).
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai. Arī plātne (1).
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
plātne Plakans, samērā plāns (audu) veidojums.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas. Šīs klases dzīvnieki.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem. Sūcējtārpi.
plakātveidīgs Plakātveida.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu. Šķēlums.
ekvators Plakne, kas ir perpendikulāra (debess ķermeņa) rotācijas asij un atrodas vienādā attālumā no (tā) poliem.
Horizonta plakne Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
Horizonta plakne Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni.
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
plāksne Plakne.
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
segments Plaknes daļa starp līkni un hordu.
aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce. Riņķis.
Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
radiāns Plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
plakņveidīgs Plaknveida.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā.
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
plekstēt Plakstēt.
Acu vāki Plaksti.
Acu vāki Plaksti.
plakstiens Plakstiņš.
plaksts Plakstiņš.
plakstēt Plakšķēt.
plekšķēt Plakšķēt.
plekšķināt Plakšķināt.
plekšķis Plakšķis.
spārns Plākšņveida detaļā, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā prot šļakatām, dubļiem.
sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa. Tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
planierisms Planieru vadīšanas teorija un prakse.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
videodisks Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
videoplate Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts. Videodisks.
scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
vafele Plāns, trausls konditorejas izstrādājums ar rūtiņveida vai šūnveida rakstu.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
kartuša Plastisks vai grafisks (uzraksta, emblēmas, ģerboņa u. tml.) rotājums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā.
patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai. Žakaida kartes uztīšanas ierīce.
Termoplastiskās plastmasas Plastmasas, kuras plastiskai apstrādei pakļaujas siltuma iedarbībā.
Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
Bērnu svētki Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
Bērnu svētki Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē.
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpsta (2).
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem). Lāpstiņa (5).
delna Plaukstas apakšējā daļa.
pleculakats Plecu lakats.
torakoskopija Pleiras dobuma apskate ar torakoskopu.
limanda Plekstu dzimtas zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
lācis Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
pliens Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
ņemt Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
ārdīties Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi. Šīs šķirnes plūme.
olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli dzelteni augļi. Šīs šķirnes plūme.
kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.). Būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā). _imperf._ Plūst atpakaļ.
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
polārnakts Polārā nakts.
Baltās naktis Polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
Baltās naktis Polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks. Konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
atbrīvošana Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras pakļautības likvidēšana.
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis un kurš vērsās pret komunistu vispasaules, kustību, sociālisma sistēmas veidošanas praksi.
labējais Politisks darbinieks, kas aizstāv reakcionāras, konservatīvas idejas, uzskatus.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
mazurka Poļu deja ¾ taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību. Vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusi ogļskābes gāze).
travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
traheāti Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase. Šī apakštipa dzīvnieki.
vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
pragmatisms Prakticisms (1).
piedzīvojums Praktiska darbība iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze (2).
empīrisms Praktiska darbība.
pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
Dzīves gudrība Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
statistika Praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā). Šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums.
utilitārs Praktiski derīgs, praktiski izmantojams.
praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai.
praktizēt Praktizēties.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratība.
daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt. Kaligrāfija.
pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra. Berzējs.
pārnest Precīzi pārrakstīt (kļūdu labojumus) no viena (mašīnraksta, korektūras) eksemplāra citā.
iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus).
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai. Attiecīgais attēls.
cenrādis Preču cenu saraksts.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana uz kredīta (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas ir minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
Iztikas minimums Preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama atsevišķu strādnieku un kalpotāju grupu ģimenes (vai vienas personas) uzturēšanai.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
kontrrevolūcija Pret revolūciju un tās iekarojumiem vērsta reakcionāro šķiru aktīva darbība, cīņa.
melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
citādi Pretējā gadījumā. Ja ne - tad. Neievērojot kādu faktu.
kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
Stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
Prettanku grāvis Prettanku šķērslis līdzenā apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
Prettanku grāvis Prettanku šķērslis līdzenā apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām).
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
metāls Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto. Detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
rangs Priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
gaiļbiksītes Prīmulu dzimtas lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
vairodzene Prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros. Arī aksioma.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
Problēmu raksts Problēmraksts.
Problēmu raksts Problēmraksts.
akomodācija Process --> akomodēt.
aktivācija Process --> aktivēt. Rosināšana uz aktīvu procesu, darbību.
aprakstīšana Process --> aprakstīt (4).
reaktivācija Process --> reaktivēt.
mācība Process, kurā cilvēks gūst informāciju tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās. Attiecīgās nodarbības.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2). Faktu, datu apkopojums.
ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (3).
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo tam, kurš vairāk maksā.
profilogrāfs Profilometrs ar automātisku mērījumu pierakstu.
retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs. Cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
idejisks Progresīvām idejām uzticīgs. Tāds, kas aktīvi cīnās par progresīvām idejām.
pārprojicēt Projicēt citā plaknē.
piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.). Amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas. Šī žanra sacerējums.
kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem. Nesaprotams, juceklīgs.
skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme. Emociju intensitātes pieaugums.
nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju). Psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
Maniakāli depresīvā psihoze Psihiska slimība, kūmi raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā). Attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai. Kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
monotonija Psihiskās aktivitātes atslābuma stāvoklis.
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
psihoprofilakse Psihisko slimību profilakse un negatīvu psihisko iedarbību pārvarēšana.
pasaule Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi. Šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt. Līdzjūtība.
izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
Emocionāls stāvoklis Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
paranoja Psihisku traucējumu kopums, kam raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kas neizraisa pārmaiņas personībā.
Jaunrades psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
histērija Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
eskadra PSRS Jūras Kara Flotes operatīvi taktiskā vienība.
Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās. Apkaunojošs notikums.
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu).
ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus. Drakons (1).
rasties Pulcēties (kur), parasti pakāpeniski.
Čaklo roku pulciņš Pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.
komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu.
lobēlija Pulkstenīšu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms vai krūms.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts. Astoņi vakarā.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts. Pulksteņa laika moments: divdesmit.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts. Divdesmit divi.
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts.
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts.
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts. Divdesmit viens.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
Trīskāršais punkts Punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs lāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru.
Funkcijas nulle Punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas sakne.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris). Punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
punktsaskare Punktveida kontaktu saskare.
punktkontakts Punktveida kontaktu saskares virsma.
pupājs Pupu lakstu kopums.
pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas).
mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei.
Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Pūst nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
pointers Putnu suns, kam raksturīgs gluds, īss apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
Tuvi radi Radi, kas ir tuvā radniecības pakāpē.
Attāli radi Radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
(At)tāli radi Radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
radikālisms Radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
kirī Radioaktīvā izotopa aktivitātes mērvienība.
radioizotops Radioaktīvais izotops.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Radioaktīvās kaujas vielas Radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, ko izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, kuru izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
Radioaktīvā sabrukšana Radioaktivitāte.
Caurspiedīgā radiācija Radioaktīvo staru plūsma, kas izspiežas cauri šķērslim.
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabbalts metāls.
radioogleklis Radioaktīvs oglekļa izotops, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadi.
radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
politizēt Radīt (kam) politisku raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram par vēju). Atskanēt šādām skaņām.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem). Atskanēt šādām skaņām.
cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
dūmakot Radīt dūmaku (1). Būt dūmakainam (1).
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas Maurot.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu). Atskanēt šādam troksnim.
plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu). Atskanēt šādam troksnim. Arī sprakšķēt.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
smakot Radīt nepatīkamu smaku. Būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka. Arī smirdēt.
murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlināt (1).
lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlot (1).
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm). Klusu maut.
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko). Atskanēt šādam troksnim.
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi). Atskanēt šādām skaņām.
murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlināt (2).
lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlot (2).
Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
Klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko). Atskanēt šādām skaņām.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām). Žadzināt.
kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi). Murrāt.
čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Sisināt.
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot. Arī atklepot. Kraukāties.
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm). Pēkšķēt.
mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām).
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm). Gāgināt.
nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
cirsties Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu - par garšu, smaku.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
indekss Rādītājs, saraksts (nosaukumu, vārdu, cenu u. tml. kopojumam).
bilance Rādītāju, raksturojumu sistēma, kuri atspoguļo kādas mainīgas parādības stāvokli.
laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
Radošā biogrāfija Radošā darba secīgs apraksts.
Radošā biogrāfija Radošā darba secīgs apraksts.
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi).
simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
ģenealoģija Radu raksti, cilts vēsture.
Raga kārta Ragakārta.
ragāda Ragakārta.
ragkārta Ragakārta.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
marsbura Rājtakelēta (parasti trapecveida) bura, ko paceļ ar marša rāju.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko). _imperf._ Rakņāt vaļā.
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur. Rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
rakāt Rakņāt.
rakāties Rakņāties (1).
rakāties Rakņāties (2).
rakāties Rakņāties (3).
jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko.
Bilžu raksts Raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas. Piktogrāfiskais raksts.
kopija Raksta, dokumenta, parasti oficiāls, noraksts.
raports Raksta, zīmējuma daļa, motīvs, kas atkārtojas (piemēram, audumā).
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
musturains Rakstains.
rakstots Rakstains.
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
prese Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām. Prese [1] (2).
papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
birojs Rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti.
Rakstāmais galds Rakstāmgalds.
Rakstāmās lietas Rakstāmlietas.
tabulators Rakstāmmašīnas Ierīce tabulu rakstīšanai.
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 3000 lapu.
Rakstāmais papīrs Rakstāmpapīrs.
Rakstāmais papīrs Rakstāmpapīrs.
spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
rakstīklis Rakstāmrīks.
rakstulis Rakstāmrīks.
Rakstāmā spalva Rakstāmspalva.
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus.
Mezglu raksts Rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
pamācība Rakstiska instrukcija (kā lietošanai, izmantošanai).
rakstīt Rakstiski vērsties pie kāda.
raksts Rakstiski, rakstveidā.
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums. Rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi). Attiecīgais dokuments.
trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
ideogrāfija Rakstīšana ar ideogrammām.
piktogrāfija Rakstīšana ar piktogrammām.
mašīnrakstīšana Rakstīšana ar rakstāmmašīnu.
stenotipija Rakstīšana ar stenogrāfijas mašīnu.
kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
raksts Rakstīšana.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts.
Rakstāmais krīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts. Rakstāmkrīts.
rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.).
rakstāmirbulis Rakstīšanai paredzēts irbulis.
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
rakstāmrīks Rakstīšanai paredzēts rīks.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu. Arī rakstāmspalva.
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuli, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
protokolēt Rakstīt (kā) protokolu (1).
stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu.
stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm.
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
Labot kļūdas Rakstīt kļūdu labojumu (par skolēnu).
Skrāpēt kā ar vistas kāju Rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
Skrāpēt kā ar vistas kāju Rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
žirēt Rakstīt, parasti uz vekseļa, žiro.
skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) Rakstīt, sākt rakstīt.
Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) Rakstīt, sākt rakstīt.
Tvert spalvu (arī zīmuli), biežāk ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) Rakstīt, sākt rakstīt.
Tvert zīmuli (arī spalvu), biežāk ņemt rokā zīmuli (arī spalvu) Rakstīt, sākt rakstīt.
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
grāmata Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
Literārais darbs Rakstniecība.
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība. Tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors.
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
Vārda mākslinieks Rakstnieks, dzejnieks.
prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemēram, burtnīcu, kladi).
pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam).
pierakstīt Rakstot fiksēt (ko).
ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā.
sarakstīt Rakstot ietilpināt (tekstu lapā, rindā u. tml.).
ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku). Rakstot pielāgot rakstīšanai.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
pārrakstīties Rakstot kļūdīties.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu). Organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
rakstītmāka Rakstpratība.
rakstītprašana Rakstpratība.
zīmējums Raksts (3): ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni.
kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
rekreditīvs Raksts, ar kuru kādas valsts valdība atsauc savu diplomātisko pār stāvi.
pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
rekreditīvs Raksts, kas anulē akreditīvu (2).
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
rūtojums Raksts, ko veido rūtis (1).
Skujiņu raksts Raksts, ko veido šādi elementi.
Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
Piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts Raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
Mezglu raksts Raksts, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas. Attiecīgais publicistikas žanrs.
Ideogrāfiskais raksts Raksts, kurā katra zīme apzīmē vārdu vai jēdzieniski saistītu vārdu kopu.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
Zilbju raksts Raksts, kurā zīmes apzīmē patskaņu un līdzskaņu savienojumus, kā arī dažus atsevišķus patskaņus un līdzskaņus.
Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
musturis Raksts, ornaments (parasti audumā).
artiķelis Raksts, ziņojums presē.
Kļūdu labojums Rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem.
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
Klases darbs Rakstu darbs, ko veic mācību stundā.
arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
Koptu valoda Rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
rakstuzīme Rakstu zīme.
burtnieks Rakstu zīmju pratējs senatnē. Arī pareģis.
Rakstu darbi Rakstudarbi.
sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu.
rakstdarbs Rakstudarbs.
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1). Dedzība, sajūsma.
apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā. Šāds izturēšanās veids.
apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
iedaba Rakstura, personības iezīmju kopums. Arī raksturs.
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība. Steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
negācija Rakstura, personības negatīva īpašība.
krakovjaks Raksturdeja baletā.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Dvesma (3).
vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem).
raksturiezīme Raksturīga iezīme.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
pelnvielas Raksturīgas vielas, ko satur pelni.
vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums.
seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
raksturlielums Raksturīgs (kā), parasti fizikālais, lielums.
akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Aizbildniecisks.
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
aizgādīgs Raksturīgs aizgādībai. Aizgādniecisks.
akvarelisks Raksturīgs akvarelim.
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam.
anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to. Patvaļīgs, nedisciplinēts.
anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to.
anarhosindikālistisks Raksturīgs anarhosindikālismam, saistīts ar to.
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs angļiem.
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam. Nesamierināmi pretišķīgs.
antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to. Vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
antikomunistisks Raksturīgs antikomunismam, saistīts ar to. Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi.
ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
askētisks Raksturīgs askētam, askētismam. Ļoti atturīgs, vienkāršs.
aterosklerotisks Raksturīgs aterosklerozei.
atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
augstmanīgs Raksturīgs augstmanim. Augstprātīgs, aristokrātisks.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem.
vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem. Baltvācu.
butaforisks Raksturīgs butaforijai. Arī neīsts.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to. Tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā. Arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā. Vārgs, nespēcīgs.
cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam. Tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
čigānisks Raksturīgs čigāniem. Raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1). Tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
donkihotisks Raksturīgs donkihotam.
animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
eolītisks Raksturīgs eolītiem (2).
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (1) vai epikūrismam (1).
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (2) vai epikūrismam (2).
ēzelisks Raksturīgs ēzelim.
feļetonisks Raksturīgs feļetonam (1).
filistrisks Raksturīgs filistram.
francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to. Raksturīgs frančiem.
havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām.
huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs igauņiem.
itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs itāliešiem.
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam.
kareivisks Raksturīgs karavīram.
ikdienējs Raksturīgs katrai dienai. Parasts.
kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs kuršiem.
liepains Raksturīgs liepai, liepu ziediem.
mērkaķisks Raksturīgs mērkaķim.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam. Arī mūsdienu.
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanaliabētam.
pusaudzisks Raksturīgs pusaudzim (2).
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs sēļiem.
arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to. Sens.
slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām. Raksturīgs slāviem.
steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos). Arī ātrs.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem.
zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs zemgaļiem.
ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
zvērisks Raksturīgs zvēram (1). Tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1).
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2).
siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
zīmīgs Raksturīgs. Tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija. Pilnīgs (kā) līdzīgums.
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
daba Raksturīgu psihisko īpašību, paradumu kopums, kas ir pamatā noteiktam izturēšanās veidam.
tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām. Izsacīt (4).
izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām. Izteikt (4).
nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu.
noraksturot Raksturot un pabeigt raksturot.
aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
mugurkauls Raksturs (parasti stingrs, noteikts).
dūša Raksturs.
raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
raksturkomēdija Raksturu komēdija.
slīpsvītra Rakstuzīme (1).
Rakstu vedējs Rakstvedis.
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības.
orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments).
uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko). Pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā.
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos. Rezultāts --> izrakt (2).
raktne Rakšanas vieta.
pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur.
bedīt Rakt (mirušo) zemē. Glabāt.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē). Padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās. Rokot apstrādāt zemi.
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna.
best Rakt.
raceklis Rakums.
raceknis Rakums.
kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
zvīņrāpulis Rāpuļu klases kārta, kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
rasetne Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē.
izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
parādīties Rasties, kļūt redzamam kādā bioloģiskās aktivitātes posmā (par augiem, dzīvniekiem).
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Sērijveida ražošana Ražošana, kam ir raksturīga vienveidīgas produkcijas periodiska izlaide.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
Masveida ražošana Ražošana, kam raksturīga viena veida izstrādājuma izlaide lielā apjomā.
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
Ražošanas veids Ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē.
reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
darīt Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.
rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
Apmaiņas reakcija Reakcija, kurā divi savienojumi apmainās ar saviem joniem.
aktivitāte Reakcijas spēja. Aktīva darbība.
aktīvs Reakcijas spējīgs. Tāds, kas iedarbojas uz ko. Tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
reaģents Reakcijas viela, ko (parasti) izmanto zinātniskajā pētniecībā.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
nacionālliberāļi Reakcionāra lielburžuāzijas partija Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
cionisms Reakcionāra nacionālistiska kustība, kas radās 19. gadsimta beigās ebreju buržuāziskajās aprindās.
ģeopolitika Reakcionāra, buržuāziska doktrīna, kas par sabiedriskās dzīves parādību izskaidrojuma pamatu uzskata ģeogrāfiskos apstākļus.
māmuļnieks Reakcionāri noskaņots Blatviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
antisemītisms Reakcionāro šķiru mākslīgi radīts un propagandēts nacionāls naids pret ebrejiem.
panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
anarhisms Reakcionārs sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas noliedz jebkādu valsti un organizētu politisku cīņu.
regresīvs Reakcionārs, antidemokrātisks.
midzenis Reakcionāru cilvēku grupa, grupējums.
hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
reproducēt Reaklimatizēt.
Raķešu dzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav vajadzīga gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
Transcendenti skaitļi Reāli skaitļi, kas nav saknes algebriskiem vienādojumiem ar veseliem koeficientiem (piemēram, π, e, ln 2).
Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
nostāsts Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
daba Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).
feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
redkolēģija Redakcijas kolēģija.
ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
titulredaktors Redaktors, kura vārds ir minēts izdevuma titullapā.
redaktūra Redaktoru grupa, kopums.
šķērslis Redeļveida kāpņu pakāpiens. Šķērsis.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
acs Redzes orgāns kopā ar plakstiem.
neredzība Redzes trūkums, aklums.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
aklimatizēties Refl. --> aklimatizēt.
aktivēties Refl. --> aktivēt.
akumulēties Refl. --> akumulēt. Tikt akumulētam.
apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt. Tikt apšļakstītam.
evakuēties Refl. --> evakuēt (1).
evakuēties Refl. --> evakuēt (2).
ierakties Refl. --> ierakt (1).
ierakties Refl. --> ierakt (2).
izpirkties Refl. --> izpirkt (2). Iegūt brīvību samaksājot.
izrakstīties Refl. --> izrakstīt (3). Tikt izrakstītam.
izšļakstēties Refl. --> izšļakstēt.
izšļakstināties Refl. --> izšļakstināt (1). Tikt izšļakstinātam.
izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt (1). Tikt izšļakstītam.
maksimalizēties Refl. --> maksimalizēt. Tikt maksimalizētam.
nošļakstināties Refl. --> nošļakstināt. Tikt nošļakstinātam.
nošļakstīties Refl. --> nošļakstīt. Tikt nošļakstītam.
pakaitēties Refl. --> pakaitēt [2], tikt pakaitētam.
pakaltēties Refl. --> pakaltēt. Tikt pakaltētam.
pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pakārtoties Refl. --> pakārtot (1). Tikt pakārtotam.
paklāties Refl. --> paklāt (1). Tikt paklātam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (1). Tikt pakliedētam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (2). Tikt pakliedētam.
pakulstīties Refl. --> pakulstīt (3). Tikt pakulstītam.
pakuplināties Refl. --> pakuplināt (2). Tikt pakuplinātam.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2). Tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2). Tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
plakties Refl. --> plakt (1).
reaklimatizēties Refl. --> reaklimatizēt.
reaktivēties Refl. --> reaktivēt.
reevakuēties Refl. --> reevakuēt (par cilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.).
relaksēties Refl. --> relaksēt (1).
relaksēties Refl. --> relaksēt (2). Tikt relaksētam.
rindoties Refl. --> rindot. Tikt rindotam. Būt novietotam, sakārtotam rindā.
sakabināties Refl. --> sakabināt (1). Tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt. Tikt sakaisītam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (1). Tikt sakāpinātam.
sakāpināties Refl. --> sakāpināt (2). Tikt sakāpinātam.
saklāties Refl. --> saklāt. Tikt saklātam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (1). Tikt sakļautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (3). Tikt sakļautam. Saliedēties [2].
sakniebties Refl. --> sakniebt (1).
sakomplektēties Refl. --> sakomplektēt (2). Tikt sakomplektētam.
sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1). Tikt sakoncentrētam.
sakopoties Refl. --> sakopot (1): tikt sakopotam.
sakopoties Refl. --> sakopot (2). Tikt sakopotam.
sakosties Refl. --> sakost (3).
sakrampēties Refl. --> sakrampēt (2). Tikt sakrampētam.
sakrāsoties Refl. --> sakrāsot (2).
sakrāties Refl. --> sakrāt (1). Tikt sakrātam.
sakrāties Refl. --> sakrāt (2). Tikt sakrātam.
sakratīties Refl. --> sakratīt (1). Tikt sakratītam.
sakrauties Refl. --> sakraut. Tikt sakrautam.
sakrokoties Refl. --> sakrokot. Tikt sakrokotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot (1). Tikt sakrunkotam.
sakrunkoties Refl. --> sakrunkot (2). Tikt sakrunkotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot (2). Tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot [1]. Tikt sakrustotam.
sakrustoties Refl. --> sakrustot [2] (1). Tikt sakrustotam.
sakulties Refl. --> sakult (1). Tikt sakultam.
sakulties Refl. --> sakult (2). Tikt sakultam.
šļakstīties Refl. --> šļakstīt. Tikt šļakstītam. Arī šļākties.
uzšļakstēties Refl. --> uzšļakstēt (1).
uzšļakstēties Refl. --> uzšļakstēt (2).
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstinātam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (2). Tikt uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (2). Tikt uzšļakstītam.
vakcinēties Refl. --> vakcinēt. Tikt vakcinētam.
mirkšķināt Reflekioriski nolaist un pacelt plakstiņus (acīm).
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
mirkšķināt Reflektoriski nolaist un pacelt (plakstiņus).
sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
Disciplinārais reglaments Reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
recesija Regresīvu (kapitālistiskās saimniecības) procesu kopums, kas rakstungs krīzes sākumam.
kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens.
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt.
piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt.
inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus. Pārbaudīt un reģistrēt.
pasportizēt Reģistrēt (ko) noteikta veida dokumentā, kurā parasti ir iekļauts (tā) raksturojums.
rēķinvedība Rēķinu izrakstīšanas, saņemšanas, iegrāmatošanas sistēma grāmatvedības uzskaitē. Attiecīgā nodaļa (uzņēmumā, iestādē).
totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
svētdarbība Reliģiska darbība. Samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības).
leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
apgrēcība Reliģisko priekšrakstu neievērošana (ticīgo uztverē); grēks.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
lokāls Restorāns (parasti tāds, kas darbojas naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu.
Bibliogrāfisks retums Reta grāmata, raksts, periodisks izdevums.
sakabināties Reti. --> sakabināt (2). Tikt sakabinātam.
revolucionārisms Revolucionārā aktivitāte, revolucionārās darbības izpausme.
mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
aizsmakums Rezultāts --> aizsmakt (1). Balss saišu pietūkums, elastības zudums.
akcentējums Rezultāts --> akcentēt (2). Uzsvērums. Uzsvars. Akcents (2).
akvarelējums Rezultāts --> akvarelēt.
apmulsums Rezultāts --> apmulst. Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
aprakstījums Rezultāts --> aprakstīt (3).
atklājums Rezultāts --> atklāt (2). Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1). Fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2). Attaisnošana. Fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
fakturējums Rezultāts --> fakturēt.
ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1). Tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1). Tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
pārakcentējums Rezultāts --> pārakcentēt (1).
pārakcentējums Rezultāts --> pārakcentēt (2).
pārraksts Rezultāts --> pārrakstīt (2). Pārrakstītais teksts.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1). Rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (2). Tas, kas ir pierakstīts klāt.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
sakumpums Rezultāts --> sakumpt.
samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt [1] (1).
iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt [2].
piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt [1] (1).
piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt [2].
sasmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> sasmakt.
attēlojums Rezultāts, process --> attēlot (1). Tēlains izklāsts, apraksts.
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
čehi Rietumslāvu tauta, daļa no Čehoslovakijas pamatiedzīvotājiem.
slovaki Rietumslāvu tauta, Slovakijas pamatiedzīvotāji.
triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu...
slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote).
dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru.
atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
Rīta kleita Rītakleita.
rītatupeles Ritakurpes.
Rīta kurpes Rītakurpes.
Rīta (arī istabas) kurpes Rītakurpes. Arī čības.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
dzeguļi Ritmiski sakārtoti rotājumi, izciļņi dzegā (1).
trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
rīvenis Rīvētu sakņu vai augļu biezenis.
Robežu akmens Robežakmens.
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.
Dzīvnieku noteicējs Rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
Augu noteicējs Rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
vēstuļnieks Rokasgrāmata vēstuļu rakstīšanai.
manuālis Rokasgrāmata. Arī saraksts.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
aizrakt Rokot aizpildīt. _imperf._ Rakt ciet.
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi). Ierakt (parasti zemē).
aizrakties Rokoties attālināties. _imperf._ Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u.tml. kolektīva dzīvi un ko novieto pie sienas.
palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
lāpsta Roku darbarīks (parasti rakšanai) - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu.
manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana.
Konservatīvais (arī pasīvais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīga cilvēka personības absolutizēšana.
Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
romānists Romānu rakstnieks.
ūnija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļa.
ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā. Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs).
uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
Kustību rotaļa Rotaļa, kuras pamatā ir aktīvas dabiskās kustības.
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
margot Rotāt (ar rakstiem, ornamentiem).
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru.
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
kaulene Rožu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (ēnainos mežos un krūmājos) ar spilgti sarkaniem augļiem.
lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kurām ir raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi. Šīs šķirņu grupas augs.
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne. Mālābele.
mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts. Attiecīgā ābeļu šķirne.
urbt Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izteikt (1).
pārliecināt Runājot, rakstot ietekmēt (kādu) ar sprieduma vai slēdziena loģisku pamatojumu tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to.
iestarpināt Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu).
iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu). Iestarpināt (1).
palaist Runājot, rakstot izplatīt, panākt, ka izplatās (kāda, parasti nepatiesa, informācija).
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
valoda Runas akts, darbība. Arī runas spēja.
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
Runāt mīklās Runāt netieši, aplinkus, neizsakot domu skaidri, līdz galam.
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī. Skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
Tērēt vārdus Runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
Tērēt (arī šķiest) vārdus Runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
mūsējais Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais.
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs.
es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
izurbt Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums.
kalnrūpniecība Rūpniecības nozare derīgo izrakteņu iegūšanai.
firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
saira Rūpnieciski nozīmīga skumbrijlīdaku dzimtas zivs (Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
sloka Rūsganbrūns tārtiņveidīgo kārtas naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo).
sametināt Saāķēt, sakabināt. Arī sapogāt.
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekli, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
Materiālā kultūra Sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
(Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
sačakarēt Sabikstīt. Arī sabakstīt.
sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem). Sasmakt (par gaisu).
sasliet Sacelt (parasti apkakli).
ātrumsacensības Sacensības maksimālā ātruma sasniegšanā (autosportā, motosportā u. tml.).
Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekli noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
Sporta spēle Sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi).
Tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
Tabulas lejasgals (arī lejasdaļa) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti. Pēdējās vietas (sacensībās).
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
Sacīt (arī teikt) priekšā Sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1). Ierakstīt (ko) rubrikās (1).
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt.
frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
serviss Sadzīves pakalpojumu kopums, to sniegšana cilvēkiem; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus). Sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
Dabiskais sāgo Sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniakos cietes.
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
peļņa Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
pakot Saiņot (ko), parasti pakā. Veidot paku.
abreviatūra Saīsinājums, ko lieto rakstos un dažkārt arī runā.
vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē. Nevis.
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Kamēr.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Līdz [3].
te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļās vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli «vai» ievadītā palīgteikumā.
tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, izsakot pievienojumu.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu. Ne - ne.
te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
lellisks Saistīta ar lelli (2), tai raksturīgs.
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs. Tāds, ko veido līnijas.
garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam. Arī psihisks.
organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi. Administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
aferistisks Saistīts ar aferām. Raksturīgs aferistam.
agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
ainavisks Saistīts ar ainavu (1). Tai raksturīgs.
ainavisks Saistīts ar ainavu (2). Tai raksturīgs.
akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
alveolārs Saistīts ar alveolām (1), tām raksturīgs.
alveolārs Saistīts ar alveolām (2), tām raksturīgs.
anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
aneksionistisks Saistīts ar aneksiju, tai raksturīgs.
anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs. Tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
arheogrāfisks Saistīts ar arheogrāfiju, tai raksturīgs.
arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
arodniecisks Saistīts ar arodu [1], tam raksturīgs.
psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
asociatīvs Saistīts ar asociāciju (2), tai raksturīgs.
asociatīvs Saistīts ar asociāciju (3), tai raksturīgs.
astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
balādisks Saistīts ar balādi (1), tai raksturīgs.
balādisks Saistīts ar balādi (2), tai raksturīgs.
ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
bībelisks Saistīts ar bībeli, tai raksturīgs.
bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
binomiāls Saistīts ar binomu, tam raksturīgs.
biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem, Bizantijai vai bizantiešiem raksturīgs.
bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
botānisks Saistīts ar botāniku, tai raksturīgs.
karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs. Saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
centripetāls Saistīts ar centrtieci, tai raksturīgs.
spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs.
cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs (parasti izglītībā).
defektoloģisks Saistīts ar defektoloģiju, tai raksturīgs.
deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
dejisks Saistīts ar deju (2), tai raksturīgs.
dekadentisks Saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (1), tai raksturīgs.
dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (2), tai raksturīgs.
dekoratīvistisks Saistīts ar dekoratīvismu, tam raksturīgs.
demagoģisks Saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
detalisks Saistīts ar detaļu, tai raksturīgs.
dezorganizatorisks Saistīts ar dezorganizāciju, tai raksturīgs.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
diagonāls Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs.
dialektisks Saistīts ar dialektiku (2), tai raksturīgs.
dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs. Tāds, kas praktiski nevada elektrību.
dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
diluviāls Saistīts ar dilūviju, tam raksturīgs.
disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs. Tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
dramatisks Saistīts ar drāmu (1), tai raksturīgs.
dramatisks Saistīts ar drāmu (2), tai raksturīgs.
dramatisks Saistīts ar drāmu (3), tai raksturīgs.
duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
poētisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumu, tam raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, tiem raksturīgs.
lopisks Saistīts ar dzīvniekiem, tiem raksturīgs.
bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
žīdisks Saistīts ar ebrejiem, tiem raksturīgs.
eigēnisks Saistīts ar eigēniku, tai raksturīgs.
eiropeīds Saistīts ar eiropeīdiem, tiem raksturīgs.
eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
eklektisks Saistīts ar eklektismu, tam raksturīgs.
ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju (2), tai raksturīgs.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiju (1), tai raksturīgs.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (2), tai raksturīgs. Arī saimniecisks.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs.
ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (1), tam raksturīgs.
ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (2), tam raksturīgs.
eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
ekspluatatorisks Saistīts ar ekspluatāciju (1), tai raksturīgs.
ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti, tai raksturīgs.
ekumenisks Saistīts ar ekumenismu, tam raksturīgs.
elastisks Saistīts ar elastību (1), tai raksturīgs.
elēģisks Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
elēģisks Saistīts ar elēģiju (2), tai raksturīgs.
elektrisks Saistīts ar elektrību (2), tai raksturīgs.
negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
pozitīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar plusa zīmi, tiem raksturīgs.
elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
omisks Saistīts ar elektrisko pretestību, tai raksturīgs.
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
elektromagnētisks Saistīts ar elektromagnētismu, tam raksturīgs.
elektromehānisks Saistīts ar elektromehāniku, tai raksturīgs.
elektronisks Saistīts ar elektroniem, tiem raksturīgs.
elektronisks Saistīts ar elektroniku, tai raksturīgs.
elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku, tai raksturīgs.
respirators Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
empīrisks Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs.
enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
epiforisks Saistīts ar epiforu, tai raksturīgs.
epigonisks Saistīts ar epigoni vai epigonismu, epigonim vai epigonismam raksturīgs.
episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs. Tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
epizootoloģisks Saistīts ar epizootoloģiju, tai raksturīgs.
epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
estrādisks Saistīts ar estrādi (2), tai raksturīgs.
etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (1), tai raksturīgs.
etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (2), tai raksturīgs.
etnogrāfisks Saistīts ar etnogrāfiju, tai raksturīgs.
faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
fanātisks Saistīts ar fanātismu (1), tam raksturīgs.
fanātisks Saistīts ar fanātismu (2), tam raksturīgs.
fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
farmaceitisks Saistīts ar farmāciju, tai raksturīgs.
farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
fenoloģisks Saistīts ar fenoloģiju, tai raksturīgs.
feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
filmisks Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai. Kinematogrāfisks.
filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
finansiāls Saistīts ar finansēm, tām raksturīgs.
fizioterapeitisks Saistīts ar fizikālo terapiju, tai raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
fleksīvs Saistīts ar fleksiju, tai raksturīgs.
folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs. Folkloristisks.
fonemātisks Saistīts ar fonēmu, tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
fonoloģisks Saistīts ar fonoloģiju, tai raksturīgs.
formālistisks Saistīts ar formālismu (2), tam raksturīgs.
formāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs.
oficiāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs. Formāls (2).
formāls Saistīts ar formu (3), tai raksturīgs.
fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
frakcionārs Saistīts ar frakciju (1), tai raksturīgs.
frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
funkcionāls Saistīts ar funkciju (2), tai raksturīgs.
funkcionāls Saistīts ar funkciju (3), tai raksturīgs.
futūristisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
optisks Saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto gaismas parādības.
galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
galvanometrisks Saistīts ar galvanometru, tam raksturīgs.
kortikāls Saistīts ar galvas smadzeņu garozu, tai raksturīgs.
gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs.
aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
gerontoloģisks Saistīts ar gerontoloģiju, tai raksturīgs.
ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
glacioloģisks Saistīts ar glacioloģiju, tai raksturīgs.
glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
grāmatniecisks Saistīts ar grāmatniecību, tai raksturīgs.
gravimetrisks Saistīts ar gravimetriju, tai raksturīgs.
gravitatīvs Saistīts ar gravitāciju, tai raksturīgs.
voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs, - gripas izraisīts.
ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (1), tai raksturīgs.
ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (2), tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenētiku, tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenēzi, tai raksturīgs.
ģeobotānisks Saistīts ar ģeobotāniku, tai raksturīgs.
ģeocentrisks Saistīts ar ģeocentrismu, tam raksturīgs.
ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju, tai raksturīgs.
ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, tai raksturīgs.
ģeogrāfisks Saistīts ar ģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
ģeohronoloģisks Saistīts ar ģeohronoloģiju, tai raksturīgs.
ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (1), tai raksturīgs.
ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (2), tai raksturīgs.
ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
ģeometrisks Saistīts ar ģeometriju, tai raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
heraldisks Saistīts ar ģerboņiem, arī ar dažām citām simboliskām zīmēm, raksturīgs ģerboņiem, arī dažam citam simboliskām zīmēm.
harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
hedonistisks Saistīts ar hedonismu, hedonistiem, raksturīgs hedonismam, hedonistiem.
hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
heiristisks Saistīts ar heiristiku (2), tai raksturīgs.
heiristisks Saistīts ar heiristisku (1), tai raksturīgs.
helēnistisks Saistīts ar helēnismu (1) vai helēņiem, raksturīgs helēnismam (1) vai helēņiem.
heliobioloģisks Saistīts ar heliobioloģiju, tai raksturīgs.
heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
heliofizikāls Saistīts ar heliofiziku, tai raksturīgs.
helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
hematoloģisks Saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
hernhūtisks Saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs.
heterozs Saistīts ar heterozi, tai raksturīgs.
hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs. Saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
histērisks Saistīts ar histēriju tai raksturīgs.
histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
hitlerisks Saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, raksturīgs hitlerismam, hitleriešiem.
hologrāfisks Saistīts ar hologrāfiju, tai raksturīgs.
homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
homērisks Saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs.
homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
homoseksuāls Saistīts ar homoseksuālismu vai homoseksuālistu, raksturīgs homoseksuālismam vai homoseksuālistam.
horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (3), tai raksturīgs.
hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
hronoloģisks Saistīts ar hronoloģiju (2), tai raksturīgs.
humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
mičurinisks Saistīts ar I. Mičurina metodēm, tām raksturīgs.
ideālistisks Saistīts ar ideālismu (1), tam raksturīgs.
ideogrāfisks Saistīts ar ideogrāfiju, tai raksturīgs.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs. Laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs. Tāds, kas satur idiomu.
ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
individuālistisks Saistīts ar individuālismu (1), tam raksturīgs.
induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
inerciāls Saistīts ar inerci, tai raksturīgs.
infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
intelektuāls Saistīts ar intelektu, tam raksturīgs.
internacionālistisks Saistīts ar internacionālismu (1), tam raksturīgs.
intonatīvs Saistīts ar intonāciju (1), tai raksturīgs.
intonatīvs Saistīts ar intonāciju (2), tai raksturīgs.
intonatīvs Saistīts ar intonāciju (3), tai raksturīgs.
intonatīvs Saistīts ar intonāciju (4), tai raksturīgs.
introspektīvs Saistīts ar introspekciju (1), tai raksturīgs.
introspektīvs Saistīts ar introspekciju (2), tai raksturīgs.
literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu (1), tam raksturīgs.
izogrāfisks Saistīts ar izogrāfiju, tai raksturīgs.
izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
predikatīvs Saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs.
gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
jezuītisks Saistīts ar jezuītismu (1), jezuītiem (1), tiem raksturīgs.
marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
reģionārs Saistīts ar kādu apvidu (organismā, tā daļā), tam raksturīgs.
laikmetīgs Saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs. Nemoderns. Arī veclaicīgs.
speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
kainozoisks Saistīts ar kainozoju, tam raksturīgs.
kaitniecisks Saistīts ar kaitniecību, tai raksturīgs.
kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
kalns Saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs.
kalnrūpniecisks Saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs.
kalorimetrisks Saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs.
kamerāls Saistīts ar kameralistiku, tai raksturīgs.
kamerāls Saistīts ar kamerstilu, tam raksturīgs.
kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs. Arī formāls, birokrātisks.
kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (1), tam raksturīgs.
kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (2), tam raksturīgs.
kantilēns Saistīts ar kantilēnu (1), tai raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilaritāti, tai raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (1), tam raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (2), tam raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (3), tam raksturīgs.
kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
kapitulantisks Saistīts ar kapitulāciju (1), tai raksturīgs.
karalisks Saistīts ar karali, tam raksturīgs. Saistīts ar karaļa varu, tai raksturīgs.
kardioķirurģisks Saistīts ar kardioķirurģiju, tai raksturīgs.
kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
karioloģisks Saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs.
karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs. Tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
karpoloģisks Saistīts ar karpoloģiju, tai raksturīgs.
kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
keramisks Saistīts ar keramiku (1), tai raksturīgs.
kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju (1), tai raksturīgs.
kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
kinotehnisks Saistīts ar kinotehniku, tai raksturīgs.
kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs. Tāds, kas rakstīts kirilica.
klasicistisks Saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs.
klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
klerikāls Saistīts ar klerikālismu, tam raksturīgs.
klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
klimatogrāfisks Saistīts ar klimatogrāfiju, tai raksturīgs.
klimatoloģisks Saistīts ar klimatoloģiju, tai raksturīgs.
klimatisks Saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs.
klīnisks Saistīts ar klīniku, tai raksturīgs.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
kodolfizikāls Saistīts ar kodolfiziku, tai raksturīgs.
kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
kolektīvistisks Saistīts ar kolektīvismu, tam raksturīgs.
kolektīvs Saistīts ar kolektīvu [1], tam raksturīgs. Arī kopīgs, kopējs.
koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs. Tāds, kam ir koloīdu īpašības.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
kolonizatorisks Saistīts ar kolonizāciju (1), tai raksturīgs.
kolorimetrisks Saistīts ar kolorimetriju, tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (1), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (2), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu [1] (3), tam raksturīgs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs. Tāds, ko nosaka kādu parādību kopa. Kombinatīvs.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs. Tirdzniecisks.
komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (1), tam raksturīgs.
komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (2), tam raksturīgs.
kompensators Saistīts ar kompensatoru [1] (1), tam raksturīgs. Kompensatorisks (1).
kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru [1] (1), tam raksturīgs. Kompensators [2] (1).
kompensators Saistīts ar kompensatoru [1] (2), tam raksturīgs. Kompensatorisks (2).
kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru [1] (2), tam raksturīgs. Kompensators [2] (2).
kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas ir radies kompilējot.
komplekss Saistīts ar kompleksu [1] (1), tam raksturīgs.
komplekss Saistīts ar kompleksu [1] (2), tam raksturīgs.
komplekss Saistīts ar kompleksu [1] (3), tam raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (2), tai raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (3), tai raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (4), tai raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (5), tai raksturīgs.
komunikatīvs Saistīts ar komunikāciju (2), tai raksturīgs.
komunistisks Saistīts ar komunismu (1), tam raksturīgs.
komunāls Saistīts ar komūnu (3), tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar komūnu (4), tai raksturīgs.
koncentrisks Saistīts ar koncentru (2), tam raksturīgs.
konceptuāls Saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs. Jēdzienisks.
kondicionāls Saistīts ar kondīciju, tai raksturīgs.
konduktīvs Saistīts ar kondukciju, tai raksturīgs.
konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (1), tai raksturīgs.
konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (2), tai raksturīgs.
konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (3), tai taksturīgs.
konfesionāls Saistīts ar konfesiju, tai raksturīgs.
konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (1), tam raksturīgs.
konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (2), tam raksturīgs.
kongruents Saistīts ar kongruenci (1), tai raksturīgs.
kongruents Saistīts ar kongruenci (2), tai raksturīgs.
konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (1), tai raksturīgs.
konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (2), tai raksturīgs.
konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (3), tai raksturīgs.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs. Pakļauts konspirācijas noteikumiem.
konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1], tai raksturīgs. Saskanīgs ar konstitūciju [1], tai atbilstošs.
konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
konsulārs Saistīts ar konsulu, konsulātu tiesībām un darbību, konsulu, konsulātu tiesībām un darbībai raksturīgs.
kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (1), tai raksturīgs.
kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (2), tai raksturīgs.
transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tam raksturīgs.
kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
konturāls Saistīts ar kontūru, tai raksturīgs.
konisks Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
konvektīvs Saistīts ar konvekciju (1), tai raksturīgs.
konvektīvs Saistīts ar konvekciju (2), tai raksturīgs.
konvektīvs Saistīts ar konvekciju (3), tai raksturīgs.
konvencionāls Saistīts ar konvenciju (1), tai raksturīgs.
konvencionāls Saistīts ar konvenciju (2), tai raksturīgs.
konvencionālistisks Saistīts ar konvencionālismu (1), tam raksturīgs.
konverģents Saistīts ar konverģenci (1), tai raksturīgs.
konverģents Saistīts ar konverģenci (2), tai raksturīgs.
konverģents Saistīts ar konverģenci (3), tai raksturīgs.
konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs. Krampjains (1).
kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju (2), tai raksturīgs.
sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
korektīvs Saistīts ar korektīvu, tai raksturīgs.
korelatīvs Saistīts ar korelāciju (1), tai raksturīgs.
korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs. Tāds, ko saista korelācija (2).
korisks Saistīts ar kori (2), tam raksturīgs.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju (1), tai raksturīgs.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju (2), tai raksturīgs.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju (3), tai raksturīgs.
korpuskulārs Saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs. Tāds, kas sastāv no korpuskulām.
korupts Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
kosmobioloģisks Saistīts ar kosmobioloģiju, tai raksturīgs.
kosmofizikāls Saistīts ar kosmofiziku, tai raksturīgs.
kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs. Tāds, kas norisinās kosmosā.
krampjains Saistīts ar krampjiem, tiem raksturīgs.
kranioloģisks Saistīts ar kranioloģiju, tai raksturīgs.
kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
krimināltiesisks Saistīts ar krimināltiesībām, tām raksturīgs.
kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
krioloģisks Saistīts ar krioloģiju, tai raksturīgs.
kriptogrāfisks Saistīts ar kriptogrāfiju, tai raksturīgs.
kristālfizikāls Saistīts ar kristālfiziku, tai raksturīgs.
kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
torakāls Saistīts ar krūšu kurvi, tam raksturīgs.
pektorāls Saistīts ar krūtīm, tām raksturīgs.
kserogrāfisks Saistīts ar kserogrāfiju, tai raksturīgs.
ksilogrāfisks Saistīts ar ksilogrāfiju (1), tai raksturīgs.
kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
kulinārs Saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs.
kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
kultūrizglītības Saistīts ar kultūras un izglītības darbu, tam raksturīgs.
kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
kultūrtrēģerisks Saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs.
kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
kuriāls Saistīts ar kūriju (1), tai raksturīgs.
kurortoloģisks Saistīts ar kurortoloģiju, tai raksturīgs.
kursīvs Saistīts ar kursīva [1], tam raksturīgs.
kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1), tai raksturīgs.
kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (2), tai raksturīgs.
kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (2), tai raksturīgs.
kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tam raksturīgs. Saistīts ar ķeizara varu, tai raksturīgs.
ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs. Filantropisks.
temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
laringoloģisks Saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs.
laringoskopisks Saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs.
lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
legatārs Saistīts ar legātu [2], tam raksturīgs.
leģendārs Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
leģislatīvs Saistīts ar leģislāciju (1), lai raksturīgs.
leģitīmistisks Saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs.
leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
leikocitārs Saistīts ar leikocītiem, tiem raksturīgs.
leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs. Tāds, kas slimo ar leikozi.
leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (1), tai raksturīgs.
leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (2), tai raksturīgs.
leksikoloģisks Saistīts ar leksikoloģiju, tai raksturīgs.
leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku. (1), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
leksisks Saistīts ar leksiku, tai raksturīgs.
leņķisks Saistīts ar leņķi (1), tam raksturīgs. Tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi (1).
leprozs Saistīts ar lepru, tai raksturīgs.
letarģisks Saistīts ar letarģiju (1), tai raksturīgs.
letarģisks Saistīts ar letarģiju (2), tai raksturīgs.
liberāls Saistīts ar liberālismu (1), tam raksturīgs.
vestibulārs Saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs.
lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
substantīvisks Saistīts ar lietvārdu, tam raksturīgs.
likumisks Saistīts ar likumu (2), tam raksturīgs. Atbilstošs likumam (2).
limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs. Valodniecisks.
lingvoģeogrāfisks Saistīts ar lingvistisko ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
litogrāfisks Saistīts ar litogrāfiju (1), tai raksturīgs.
liturģisks Saistīts ar liturģiju, tai raksturīgs.
logaritmisks Saistīts ar logaritmu, tam raksturīgs.
logopēdisks Saistīts ar logopēdiju, tai raksturīgs.
loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs. Loģikas (1) likumiem atbilstošs.
loģistisks Saistīts ar loģistiku, tai raksturīgs.
lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
luterisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs. Luterānisks.
luterānisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs. Luterisks.
ļeņinisks Saistīts ar ļeņinismu, tam raksturīgs.
kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
mācītājisks Saistīts ar mācītāju, tam raksturīgs.
mafiozs Saistīts ar mafiju (1), tai raksturīgs.
mafiozs Saistīts ar mafiju (2), tai raksturīgs.
magmatisks Saistīts ar magmu, tai raksturīgs.
magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
magnetobioloģisks Saistīts ar magnetobioloģiju, tai raksturīgs.
magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
magnetometrisks Saistīts ar magnetometru, tam raksturīgs.
magnetooptisks Saistīts ar magnetooptiku, tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
magnetostriktīvs Saistīts ar magnetostrikciju, tai raksturīgs.
maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
mājrūpniecisks Saistīts ar māj rūp niecību, tai raksturīgs.
mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (1), tai raksturīgs.
mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (2), tai raksturīgs.
pašmāju Saistīts ar mājas apstākļiem, mājsaimniecību, tiem raksturīgs.
mājturība Saistīts ar mājsaimniecību, tai raksturīgs.
makaronisks Saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs.
makiavellisks Saistīts ar makiavellismu, tam raksturīgs.
makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
maksātspējīgs Saistīts ar maksātspēju, tai raksturīgs.
maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu (1), tam raksturīgs.
maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu (2), tam raksturīgs.
saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs. Tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
māksliniecisks Saistīts ar mākslu, tai raksturīgs.
maniakāls Saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs.
maniakāls Saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs.
manometrisks Saistīts ar manometru, tam raksturīgs. Tāds, ko mērī ar manometru.
mantisks Saistīts ar mantu (1), tai raksturīgs. Saistīts ar mantas (1) valdījumu, tam raksturīgs.
mantisks Saistīts ar mantu (2), tai raksturīgs.
māņticīgs Saistīts ar māņticību, tai raksturīgs.
maoistisks Saistīts ar maoismu, tam raksturīgs.
marasmatisks Saistīts ar marasmu, tam raksturīgs.
maratonisks Saistīts ar maratonu, tam raksturīgs.
Marksistiski ļeninisks Saistīts ar marksismu-ļeņinismu, tam raksturīgs.
Marksistiski ļeņinisks Saistīts ar marksismu-ļeņinismu, tam raksturīgs.
marksistisks Saistīts ar marksismu, tam raksturīgs.
masspektrometrisks Saistīts ar masspektrometriju, tai raksturīgs.
masisks Saistīts ar masu (1), tai raksturīgs. Tāds, ko raksturo ar masu (1).
svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu. Masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
materiālistisks Saistīts ar materiālismu (1), tam raksturīgs.
materiālistisks Saistīts ar materiālismu (2), tam raksturīgs.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
materiāls Saistīts ar materiālu [1] (1), tam raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
materiāls Saistīts ar matēriju (1), tai raksturīgs.
mažors Saistīts ar mažoru [1], tam raksturīgs.
medicīnisks Saistīts ar medicīnu, tai raksturīgs. Lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā. Arī ārstniecisks.
meditatīvs Saistīts ar meditāciju, tai raksturīgs.
megalītisks Saistīts ar megalītu, tam raksturīgs.
mehānistisks Saistīts ar mehānicismu, tam raksturīgs.
melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
melismātisks Saistīts ar melismu, tam raksturīgs.
melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs. Galēji reakcionārs, šovinistisks.
melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs. Labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (1), tai raksturīgs.
melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (2), tai raksturīgs.
lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
mentāls Saistīts ar mentalitāti, tai raksturīgs.
menzurāls Saistīts ar menzūru (3), tai raksturīgs.
meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
meridionāls Saistīts ar meridiānu (1), tam raksturīgs.
meridionāls Saistīts ar meridiānu (2), tam raksturīgs.
merkantilistisks Saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs.
metabolisks Saistīts ar metaboliju, tai raksturīgs.
metabolisks Saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs.
metafizisks Saistīts ar metafiziku (1), tai raksturīgs.
metafizisks Saistīts ar metafiziku (2), tai raksturīgs.
metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
metālfizikāls Saistīts ar metālfiziku, tai raksturīgs.
metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (1), tai raksturīgs.
metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (2), tai raksturīgs.
metalogēnisks Saistīts ar metalogēniju, tai raksturīgs.
metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (1), tai raksturīgs.
metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (2), tai raksturīgs.
metāloptisks Saistīts ar metāloptiku, tai raksturīgs.
metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (1), tai raksturīgs.
metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (2), tai raksturīgs.
metasomatisks Saistīts ar metasomatismu, tam raksturīgs.
metastātisks Saistīts ar metastāzi, tai raksturīgs.
metavalodisks Saistīts ar metavalodu, tai raksturīgs.
meteoroloģisks Saistīts ar meteoroloģiju, tai raksturīgs.
meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (1), tai raksturīgs.
meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (2), tai raksturīgs.
metodisks Saistīts ar metodiku (2), tai raksturīgs.
metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
metrisks Saistīts ar metriku [1] (2), tai raksturīgs.
metroloģisks Saistīts ar metroloģiju, tai raksturīgs.
metronomisks Saistīts ar metronoma rādītajiem laika intervāliem, tiem raksturīgs.
metroritmisks Saistīts ar metroritmiku, tai raksturīgs.
metrisks Saistīts ar metru [1], tam raksturīgs.
mezolītisks Saistīts ar mezolītu, tam raksturīgs.
mezozoisks Saistīts ar mezozoju, tam raksturīgs.
mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (1), tai raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (2), tai raksturīgs.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs. Tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvokli.
miglains Saistīts ar miglu (1), tai raksturīgs.
mikoloģisks Saistīts ar mikoloģiju, tai raksturīgs.
mikroanalītisks Saistīts ar mikroanalīzi, tai raksturīgs.
mikrobiāls Saistīts ar mikrobiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikrobioloģiju, tai raksturīgs.
mikroelektronisks Saistīts ar mikroelektroniku, tai raksturīgs.
mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu (1), tam raksturīgs.
mikroķirurģisks Saistīts ar mikroķirurģiju, tai raksturīgs.
mikrometrisks Saistīts ar mikrometriju, tai raksturīgs.
bakterioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (1), tai raksturīgs.
mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju (2), tai raksturīgs.
militāristisks Saistīts ar militārismu, tam raksturīgs.
mīmisks Saistīts ar mīmiku, tai raksturīgs.
minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
minerālisks Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs. Minerāls [2].
mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
miniatūrs Saistīts ar miniatūru (1), tai raksturīgs.
minors Saistīts ar minoru [1], tam raksturīgs.
mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (1), tai raksturīgs.
mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (2), tai raksturīgs.
mitotisks Saistīts ar mitozi, tai raksturīgs.
mītisks Saistīts ar mītu (1), tam raksturīgs.
mnemonisks Saistīts ar mnemoniku, tai raksturīgs. Mnemotehnisks.
mnemotehnisks Saistīts ar mnemotehniku, tai raksturīgs. Mnemonisks.
modāls Saistīts ar modalitāti (1), tai raksturīgs.
modāls Saistīts ar modalitāti (2), tai raksturīgs.
modernistisks Saistīts ar modernismu (1), tam raksturīgs.
modernistisks Saistīts ar modernismu (2), tam raksturīgs.
modernistisks Saistīts ar modernismu (3), tam raksturīgs.
molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs.
monarhisks Saistīts ar monarhiju, monarhu, monarhijai, monarham raksturīgs.
monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
monistisks Saistīts ar monismu, tam raksturīgs.
monoftongisks Saistīts ar monoftongu, tam raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
monokristālisks Saistīts ar monokrlstālu, tam raksturīgs.
monopolistisks Saistīts ar monopolu (2), tam raksturīgs.
monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs. Plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
morfoģenētisks Saistīts ar morfoģenēzi, tai raksturīgs.
morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (1), tai raksturīgs.
morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (2), tai raksturīgs.
morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (3), tai raksturīgs.
motīvisks Saistīts ar motīvu (3), tam raksturīgs.
motīvisks Saistīts ar motīvu (4), tam raksturīgs.
motorisks Saistīts ar motoriku (1), tai raksturīgs.
mozaisks Saistīts ar mozaīku (1), tai raksturīgs.
spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
mūmijisks Saistīts ar mūmiju, tai raksturīgs.
murgains Saistīts ar murgiem, tiem raksturīgs.
mūsdienīgs Saistīts ar mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām, normām. Mūsdienu.
tonisks Saistīts ar muskuļaudu sasprindzinājumu, tam raksturīgs.
musonāls Saistīts ar musonu, tam raksturīgs.
mutatīvs Saistīts ar mutāciju (1), tai raksturīgs.
orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs. Tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
muzikoloģisks Saistīts ar muzikoloģiju, tai raksturīgs.
muzikāls Saistīts ar mūziku, tai raksturīgs.
nacionāls Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs.
nacionālistisks Saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs.
nacionālsociālistisks Saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs.
nacionālšovinistisks Saistīts ar nacionālšovinismu, tam raksturīgs.
nacistisks Saistīts ar nacismu, tam raksturīgs.
naivistisks Saistīts ar naivismu, tam raksturīgs.
naksnīgs Saistīts ar nakti, tai raksturīgs.
narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
narkoleptisks Saistīts ar narkolepsifu, tai raksturīgs.
narkoloģisks Saistīts ar narkoloģiju, tai raksturīgs.
narkomānisks Saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs.
narodņicisks Saistīts ar narodņicismu, tam raksturīgs.
naturālistisks Saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs.
naturālistisks Saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs.
naturālistisks Saistīts ar naturālismu (3), tam raksturīgs.
natūrfilozofisks Saistīts ar natūrfilozofiju, tai raksturīgs.
pekuniārs Saistīts ar naudu, tai raksturīgs.
nautisks Saistīts ar nautiku, tai raksturīgs.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
nefroloģisks Saistīts ar nefroloģiju, tai raksturīgs.
neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs.
neirofizioloģisks Saistīts ar neirofizioloģiju, tai raksturīgs.
neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
neiropātisks Saistīts ar neiropātiju, tai raksturīgs.
neiropsiholoģisks Saistīts ar neiropsiholoģiju, tai raksturīgs.
neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (1), tai raksturīgs.
neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (2), tai raksturīgs.
nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
neokapitālistisks Saistīts ar neokapitālismu, tam raksturīgs.
neokoloniālistisks Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
neokoloniāls Saistīts ar neokoloniju, tai raksturīgs.
neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
neopozitīvistisks Saistīts ar neopozitīvismu, tam raksturīgs.
neoreālistisks Saistīts ar neoreālismu (1), tam raksturīgs.
neoreālistisks Saistīts ar neoreālismu (2), tam raksturīgs.
neoromantisks Saistīts ar neoromantismu, tam raksturīgs.
neotomistisks Saistīts ar neotomismu, tam raksturīgs.
neiroloģisks Saistīts ar nervu sistēmu, nervu sistēmas slimībām, tām raksturīgs.
nīčistisks Saistīts ar nīčismu, tam raksturīgs.
nefrotisks Saistīts ar nierēm, tām raksturīgs.
nihilistisks Saistīts ar nihilismu (1), tam raksturīgs.
nihilistisks Saistīts ar nihilismu (2), tam raksturīgs.
nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
nominālistisks Saistīts ar nominālismu, tam raksturīgs.
nominatīvs Saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs.
nomogrāfisks Saistīts ar nomogrāfiju, tai raksturīgs.
nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs. Saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
tonāls Saistīts ar noskaņu (1), tai raksturīgs.
nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs. Vietējs.
novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
novadniecisks Saistīts ar novadu [1] (1), tam raksturīgs.
novelisks Saistīts ar noveli, tai raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar novirzēm orgānu un sistēmu darbībā, šīm novirzēm raksturīgs.
noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (1), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (2), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
ņudzeklīgs Saistīts ar ņudzekli, tam raksturīgs.
objektīvistisks Saistīts ar objektīvismu, tam raksturīgs.
odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (1), tai raksturīgs.
odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (2), tai raksturīgs.
odisks Saistīts ar odu (1), tai raksturīgs.
odisks Saistīts ar odu (2), tai raksturīgs.
ofensīvs Saistīts ar ofensīvu, tai raksturīgs.
oftalmoloģisks Saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs.
oftalmoskopisks Saistīts ar oftalmoskopiju, tai raksturīgs.
ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
okazionālistisks Saistīts ar okazionālismu (2), tam raksturīgs.
transokeāna Saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
okeanogrāfisks Saistīts ar okeanogrāfiju, tai raksturīgs.
okeanoloģisks Saistīts ar okeanoloģiju, tai raksturīgs.
okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
okultistisks Saistīts ar okultismu, tam raksturīgs.
oleogrāfisks Saistīts ar oleogrāfiju (1), tai raksturīgs.
oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
oligofrenopedagoģisks Saistīts ar oligofrenopedagoģiju, tai raksturīgs.
oligofrēns Saistīts ar oligoirēniju, tai raksturīgs.
onkoloģisks Saistīts ar onkoloģiju, tai raksturīgs.
onkovirusoloģisks Saistīts ar onkovirusoloģiju, tai raksturīgs.
onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
onomatopoētisks Saistīts ar onomatopoēzi, tai raksturīgs.
ontoģenētisks Saistīts ar ontoģenēzi, tai raksturīgs.
ontoloģisks Saistīts ar ontoloģiju, tai raksturīgs.
oolītisks Saistīts ar oolītiem, tiem raksturīgs.
ooloģisks Saistīts ar ooloģiju, tai raksturīgs.
operatīvs Saistīts ar operāciju (1), tai raksturīgs.
operatīvs Saistīts ar operāciju (2), tai raksturīgs.
operetisks Saistīts ar opereti (1), tai raksturīgs.
operisks Saistīts ar operu (1), tai raksturīgs.
oportūnistisks Saistīts ar oportūnismu, tam raksturīgs.
opozicionārs Saistīts ar opozīciju (2), tai raksturīgs.
opozicionārs Saistīts ar opozīciju (3), tai raksturīgs.
optisks Saistīts ar optiku (1), tai raksturīgs.
optoelektronisks Saistīts ar optoelektroniku, tai raksturīgs.
retorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs
oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs. Retorisks (2).
oratoriāls Saistīts ar oratoriju, tai raksturīgs.
orbitāls Saistīts ar orbītu (1), tai raksturīgs.
orbitāls Saistīts ar orbītu (2), tai raksturīgs.
ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
organoleptisks Saistīts ar organoleptiku, tai raksturīgs.
orientatīvs Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs. Orientoloģisks.
orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs. Orientālistisks.
orķestrāls Saistīts ar orķestri, tam raksturīgs.
ornamentāls Saistīts ar ornamentu (1), tam raksturīgs.
ornamentāls Saistīts ar ornamentu (2), tam raksturīgs.
ornitofenoloģisks Saistīts ar ornitofenoloģiju, tai raksturīgs.
ornitoloģisks Saistīts ar ornitoloģiju, tai raksturīgs.
orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (1), tai raksturīgs.
orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (2), tai raksturīgs.
orogēns Saistīts ar oroģenēzi, tai raksturīgs.
ortodontisks Saistīts ar ortodontiju, tai raksturīgs.
ortoepisks Saistīts ar ortoepiju, tai raksturīgs.
ortogrāfisks Saistīts ar ortogrāfiju, tai raksturīgs.
ortopēdisks Saistīts ar ortopēdiju, tai raksturīgs.
oscilogrāfisks Saistīts ar oscilogrāfiju, tai raksturīgs.
osmotisks Saistīts ar osmozi, tai raksturīgs.
otorinolaringoloģisks Saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs.
pacifistisks Saistīts ar pacifismu, tam raksturīgs.
padome Saistīts ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, tai raksturīgs.
pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
paleoantropoloģisks Saistīts ar paleoantropoloģiju, tai raksturīgs.
paleobotānisks Saistīts ar paleobotāniku, tai raksturīgs.
paleogrāfisks Saistīts ar paleogrāfiju, tai raksturīgs.
paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
paleoklimatoloģisks Saistīts ar paleoklimatoloģiju, tai raksturīgs.
paleoklimatisks Saistīts ar paleoklimatu, tam raksturīgs.
paleontoloģisks Saistīts ar paleontoloģiju, tai raksturīgs.
paleozoisks Saistīts ar paleozoju, tam raksturīgs.
paleozooloģisks Saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs.
palinģenētisks Saistīts ar palinģenēzi, tai raksturīgs.
palinoloģisks Saistīts ar palinoloģiju, tai raksturīgs.
palpatorisks Saistīts ar palpāciju, tai raksturīgs.
pamfletisks Saistīts ar pamfletu, tam raksturīgs.
panamerikānistisks Saistīts ar panamerikānismu, tam raksturīgs.
panarābistisks Saistīts ar panarābismu, tam raksturīgs.
pandēmisks Saistīts ar pandēmiju, tai raksturīgs.
panegirisks Saistīts ar panegiriku (1), tam raksturīgs.
panegirisks Saistīts ar panegiriku (2), tam raksturīgs.
panegirisks Saistīts ar panegiriku (3), tam raksturīgs.
panģermānistisks Saistīts ar panģermānismu, tam raksturīgs.
panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs.
panorāmisks Saistīts ar panorāmu (1), tai raksturīgs.
panslāvistisks Saistīts ar panslāvismu, tam raksturīgs.
panteistisks Saistīts ar panteismu, tam raksturīgs.
metrisks Saistīts ar pantmēru, dzejas ritmu, tiem raksturīgs.
pantomīmisks Saistīts ar pantomīmiku, tai raksturīgs.
pantomīmisks Saistīts ar pantomīmu, tai raksturīgs.
panzootisks Saistīts ar panzootiju, tai raksturīgs.
papagailisks Saistīts ar papagaili, tam raksturīgs.
paraboloidāls Saistīts ar paraboloīdu, tam raksturīgs. Tāds, kam ir paraboloīda forma.
parabolisks Saistīts ar parabolu (1), tai raksturīgs. Tāds, kam ir parabolas forma.
parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
paradīzisks Saistīts ar paradīzi (1), tai raksturīgs.
paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
parafrastisks Saistīts ar parafrāzi (2), tai raksturīgs.
paragripozs Saistīts ar paragripu, tai raksturīgs.
paralaktisks Saistīts ar paralaksi (1), tai raksturīgs.
paralaktisks Saistīts ar paralaksi (2), tai raksturīgs.
paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
paraloģisks Saistīts ar paraloģismu, tam raksturīgs.
parametrisks Saistīts ar parametru (1), tam raksturīgs.
parametrisks Saistīts ar parametru (2), tam raksturīgs.
paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
paratifozs Saistīts ar paratīfu, tam raksturīgs.
paravalodisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs.
paralingvistisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs. Paravalodisks.
parazitoloģisks Saistīts ar parazitoloģiju, tai raksturīgs.
parcelārs Saistīts ar parcelāciju (1), tai raksturīgs.
parcelārs Saistīts ar parcelāciju (2), tai raksturīgs.
nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
parlamentārs Saistīts ar parlamentārismu, parlamentu, parlamentārismam, parlamentam raksturīgs.
parodisks Saistīts ar parodiju (1), lai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
partenoģenētisks Saistīts ar partenoģenēzi, tai raksturīgs.
participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs. Tāds, ko lieto kopā ar participu.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
partikulāristisks Saistīts ar partikulārismu, tam raksturīgs.
partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
pasigrāfisks Saistīts ar pasigrāfiju, tai raksturīgs.
pastelīgs Saistīts ar pasteļkrāsu, tai raksturīgs.
spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
pastorāls Saistīts ar pastorāli (1), tai raksturīgs.
pastorāls Saistīts ar pastorāli (2), tai raksturīgs.
pastorāls Saistīts ar pastorāli (3), tai raksturīgs.
paškaitniecisks Saistīts ar paškaitniecību, tai raksturīgs.
pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs. Mūsdienīgs.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā. Šāgada.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Arī šodienīgs.
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Mūsdienu.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī. Šāmēneša.
šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī. Šāsnakts.
šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī. Šārudens.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasām, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā. Šāsvasaras.
šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā. Šāsziemas.
paternālistisks Saistīts ar paternālismu, tam raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (1), tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (2), tai raksturīgs.
patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
patosēts Saistīts ar patosu, tam raksturīgs.
patriarhāls Saistīts ar patriarhātu (1), tam raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs. Patroloģisks.
patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs. Patristisks (2).
patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību, tai raksturīgs.
pavasarīgs Saistīts ar pavasari, tam raksturīgs
hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
pēcimpresionistisks Saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs. Postimpresionistisks.
pēcmodernistisks Saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs. Postmodernistisks.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
pedagoģisks Saistīts ar pedagoģiju (1), tai raksturīgs.
pediatrisks Saistīts ar pediatriju, tai raksturīgs.
pedoloģisks Saistīts ar pedoloģiju, tai raksturīgs.
pelaģisks Saistīts ar pelaģiālu, tam raksturīgs.
pentatonisks Saistīts ar pentatoniku, tai raksturīgs.
perceptīvs Saistīts ar percepciju, tai raksturīgs.
perifrastisks Saistīts ar perifrāzi, tai raksturīgs.
periskopisks Saistīts ar periskopu, tam raksturīgs.
peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
peritoneāls Saistīts ar peritonu, tam raksturīgs.
perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1), tai raksturīgs.

ak citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ak¹

ak²

MLVV

ak¹

ak²

MEV