sakrauties
sakrauties parasti 3. pers., -kraujas, pag. -krāvās
Refl. → sakraut. Tikt sakrautam.
Piemēri..aiz Engures uz Rojas pusi gar jūrmalu stiepjas īsti akmeņlauki, vietām šie senā šļūdoņa aculiecinieki [akmeņi] sakrauti vai arī paši sakrāvušies kaudžu kaudzēm.
- ..aiz Engures uz Rojas pusi gar jūrmalu stiepjas īsti akmeņlauki, vietām šie senā šļūdoņa aculiecinieki [akmeņi] sakrauti vai arī paši sakrāvušies kaudžu kaudzēm.
- Sniega jau sen bija gana, atliku likām tas jau tika sadzinies un sakrāvies visur, kur vien jaudājis tikt klāt un piekļūt..
- ..[siena] vezums allaž sakravās greizs.., un gadījās, ka pusceļā tas izjuka vai apgāzās.
Avoti: 7-1. sējums