sakrāties
sakrāties parasti 3. pers., -krājas, pag. -krājās
1.Refl. → sakrāt1. Tikt sakrātam.
Piemēri«Iedomājieties: līdz ziemai jums sakrāsies liela nauda.»
- «Iedomājieties: līdz ziemai jums sakrāsies liela nauda.»
- Uz galda sakrājusies krietna kaudzīte avīžu.
- ..par šo teātri sakrājies ļoti daudz rakstu presē un grāmatās, bet vienota pētījuma līdz šim nav.
- pārn. Tas bija ilgi sakrājies svēts naids, kas tagad tik spontāni izlauzās no Mihalinas krūtīm.
2.Refl. → sakrāt2. Tikt sakrātam.
PiemēriSakrājies plašs materiāls pētījumam.
- Sakrājies plašs materiāls pētījumam.
- Mārcis nokāpa pagrabā, uznesa zāģi un sāka to asināt. Smalki, sudrabaini tērauda puteklīši sakrājās uz drēbēm un nobira uz grīdas.
- Šaurā ietve ir izmīta un -bedraina. No lietus tur sakrājušās peļķes.
- Pa garo mūžu sakrājies krietns jo krietns pulks atziņu.
- pārn. Gar Galviņa sirdi beidzamajā laikā sakrājušos ledu arī šīs asaras atkausē.
Avoti: 7-1. sējums