Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sakravāt
sakravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
PiemēriLīvijas mantas jau bija sakravātas,.. braukt varēja kaut vai tūlīt.
1.1.Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriSakravāt somu.
Avoti: 7-1. sējums