sakravāt
sakravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
PiemēriLīvijas mantas jau bija sakravātas,.. braukt varēja kaut vai tūlīt.
- Līvijas mantas jau bija sakravātas,.. braukt varēja kaut vai tūlīt.
- Sakravāju nedaudzās mantiņas, kas man piederēja. Gaiši pelēku, rūtotu uzvalku, pusduci baltu kreklu, divus rūtainus kreklus..
- Ēvalds Garančs lēnām, uzsvērti lēnām sakravāja solā savas grāmatas un burtnīcas..
1.1.Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriSakravāt somu.
- Sakravāt somu.
- Tēvs pārskrēja no darba necerēti agri,.. steidzīgi sakravāja čemodānu..
- Ģirts jau bija paķēris sakravāto koferi.. un stāvēja istabas vidū nepacietīgi steidzīgs..
Avoti: 7-1. sējums