Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sakretis
sakretis -ušais; s. -usi, -usī; apv.
Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; saskretis.
Piemēri..[meitene] uzrāvusi gaišdzeltenu satma jaku, kas spīdēja taisni neizturami pret tiem sakretušajiem brunčeļiem..
  • ..[meitene] uzrāvusi gaišdzeltenu satma jaku, kas spīdēja taisni neizturami pret tiem sakretušajiem brunčeļiem..
  • pārn. Citi kalni jau sen pārmainījuši savus ziemas vamžus pret zaļajiem goda svārkiem, bet šis vēl gozējas tai pašā sakretušajā māla puskažociņā.
Avoti: 7-1. sējums