sakristies
sakristies -krītos, -krīties, -krītas, pag. -kritos; refl.
1.Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
Piemēri..tēja atkal uz plītsmalas būs pārvārījusies un omlete sakritusies.
- ..tēja atkal uz plītsmalas būs pārvārījusies un omlete sakritusies.
- «Pag, kur tas kliņģeris? Jūs tikai, bērniņi, neņemiet ļaunā, pārrūga un pēc tam sakritās...»
- Sīpolus sasmalcina, katlā sakarsētā taukvielā sacep, pieliek salmiņos sagrieztus kāpostus, apmaisot karsē, līdz kāposti sakrītas..
1.1.pārn. Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
PiemēriVilnis vēroja, ka Anna sakritusies, tapusi kaulaina un veca.
- Vilnis vēroja, ka Anna sakritusies, tapusi kaulaina un veca.
- «Redzu jau, redzu, ka tu pavisam sakrities, tāds kā dzeltens, kā pelēks... Tev vajag ko spēcīgu ieēst,» Marija sprieda..
- Viņas seja sakritās un dažās sekundēs novecoja, viņas deguns izstiepās, viņas acis apmiglojās.
Avoti: 7-1. sējums