sakrist
sakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
PiemēriZālē sakrituši daudzi āboli.
Stabili vārdu savienojumiSakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā).
1.2.Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
Piemēri..vācieši pirmie atklāja uguni un aizšķērsoja strēlniekiem ceļu. Slēpotāji sakrita sniegā.
1.4.Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ).
PiemēriMīkla sakritusi.
1.5.pārn. Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
PiemēriLiepa redz, cik viņa [sieva] bāla, izdilusi, sakritusi. Acis iegrimušas zilos dobuļos, deguns kļuvis smails, dzīslainās rokas trīs.
2.Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
PiemēriJa, uzliekot vienu [ģeometrisku] figūru uz otras, abas figūras pilnīgi sakrīt, tad figūras uzskatīsim par vienlīdzīgām jeb kongruentām.
2.1.Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
PiemēriAnša pēdējie pamatskolas gadi sakrita ar Latvijā ieplūdušo radio drudzi.
2.2.Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
PiemēriMan labāk sakrita ar meitiešiem. Mēs ar māti griezām no papīra skaistas puķes, gan ziedus, gan lapas.
3.parasti 3. pers. Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
PiemēriVidus un lībiskajā dialektā ir sakritusi lauztā un krītošā intonācija (lielākajā izlokšņu daļā ir uzvarējusi lauztā intonācija).
4.Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
PiemēriDaži pie istabas stūra pat sakrita krūtīs un grūstījās.
Stabili vārdu savienojumiSakrist matos.
5.sar. Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
Piemēri..ja zemē nobēra maizes druskas, pie kājām tūdaļ, skaļi vedot spārnus, no apkārtējiem jumtiem sakrita baloži.
Avoti: 7-1. sējums