gruntene
gruntene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Gruntsmakšķere.
Piemēri«Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas ir, ezera dibenā. Bet, lai tumsā varētu zināt, ka zivs pieķērusies, pie auklas piesien zvaniņu.»
Avoti: 3. sējums