gruntēt
gruntēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
Piemēri..Mintauts.. istabā ar vārāmo līmi gruntēja audeklus.
- ..Mintauts.. istabā ar vārāmo līmi gruntēja audeklus.
- ..darbi bieži gleznoti uz negruntētas papes, kas iesūc eļļu, līdz ar to visi toņi blāvi, nespodri.
- Logu un ārdurvju vertnes un aplodas pirms to iebūvēšanas sienās jānogruntē.., ļaujot žūt l-2 nedēļas. Pēc tam gruntē, bet sienās ievieto tikai pēc ēkas nosegšanas ar jumtu.
Avoti: 3. sējums