gruntīgs
gruntīgs -ais; s. -a, -ā
gruntīgi apst.; sar.
Īsts, pamatīgs.
Piemēri«Gruntīga sieviete tā Emma, vai ne?» uzslavēja Ozols. «Kārtīgi visu izdara, vai tur ar lopu vai cilvēku,» Jānis bija sajūsmināts.
- «Gruntīga sieviete tā Emma, vai ne?» uzslavēja Ozols. «Kārtīgi visu izdara, vai tur ar lopu vai cilvēku,» Jānis bija sajūsmināts.
- «Nekādus dubultās pavārmākslas brīnumus neprasām, ka tik gruntīgs ēdamais galdā.»
Avoti: 3. sējums