Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grunte
grunte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Grunts3.
Piemēri«Ko tad jūs, Druviņ, tā blēņojaties,» viņš saka diktā [skaļā] balsī, «mājās esat un neatsaucaties. Līdz šai dienai jums bija jānotīra muižas gruntē.»
Avoti: 3. sējums