grunts
grunts grunts, dsk. ģen. grunšu, s.
1.Zemei virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
PiemēriSmilts grunts.
1.1.Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.).
Piemēri«Vispirms iepazīsties ar jūras grunti.. Jūras dibens nav nekāds galds, tur dziļumiem seko sēkļi un sēkļiem dziļumi.»
Stabili vārdu savienojumiGrunts makšķere.
2.Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
PiemēriCaurskatot gleznas ar dažādu grunti, rentgenogrammā ir dažāda tumšuma ēnas, kuras salīdzinot var izdarīt provizorisku slēdzienu par gleznas vecumu.
Avoti: 3. sējums