Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grumbulis
grumbulis -ļa, v.
1.Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
PiemēriDēļa grumbuļi.
1.1.pārn. Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā).
PiemēriŠīs lielās dzejas vārdā jācīnās pret ikvienu gruzi un grumbuli. Kādreiz sīka stilistiska neveiklība tā iesēžas kaulos, ka, liekas, nekādi nav dabūjama ārā.
1.2.pārn. Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
PiemēriJaunieši apņēmības pilni sāk kārtējo mācību gadu... Bet gadās kāds grumbulis dzīves ceļā, un rodas, aug augumā šaubas par spējām visu pārvarēt..
Avoti: 3. sējums