Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grumba
grumba -as, s.
1.Rieva (parasti sejas ādā).
PiemēriSāpju grumba sejā.
2.reti Gramba. Arī nelīdzenums.
PiemēriPa stāvo gravas ceļu augšup veda katru vezumu atsevišķi, un katru pavadīja tēvs stumdams un pieturēdams, jo pavasara plūdi pēc ilgas un bargas ziemas bij izrāvuši vietvietām tādas grumbas kā grāvjus.
Avoti: 3. sējums