grumba
grumba -as, s.
1.Rieva (parasti sejas ādā).
PiemēriSāpju grumba sejā.
- Sāpju grumba sejā.
- Grumba ievelkas pierē.
- Piere velkas grumbās.
- Saraukt (arī saraut, savilkt) pieri grumbās.
- Grumbām klāti vaigi.
- Dažas rindas attālāk sēdēja vara krāsā iededzis pusmūža vīrs, kuram ap acīm bija daudz sīku, mazu grumbu.
- Zēna sārtajā, liesajā ģīmī [sejā] abas smalkās grumbas, kas no deguna gar mutes kaktiem vilkās uz leju un viņam deva vecāku izskatu, kļuva ļoti dziļas.
- ..virspusējās grumbas pakāpeniski padziļinās.., sejas ādā rodas dziļas rievas, kuras var redzēt jau iztālēm, tāpēc seja izskatās novecojusi.
2.reti Gramba. Arī nelīdzenums.
PiemēriPa stāvo gravas ceļu augšup veda katru vezumu atsevišķi, un katru pavadīja tēvs stumdams un pieturēdams, jo pavasara plūdi pēc ilgas un bargas ziemas bij izrāvuši vietvietām tādas grumbas kā grāvjus.
- Pa stāvo gravas ceļu augšup veda katru vezumu atsevišķi, un katru pavadīja tēvs stumdams un pieturēdams, jo pavasara plūdi pēc ilgas un bargas ziemas bij izrāvuši vietvietām tādas grumbas kā grāvjus.
- Sienā [klintī], kas no augšas šķita gluda kā asfalts, tenisa kurpēs autās kājas visur sataustīja izciļņus un sīkas grumbas.
Avoti: 3. sējums