saspringt1
saspringt -springstu, -springsti, -springst, pag. -springu; intrans.
1.Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
PiemēriVisi viņa muskuļi saspringa, lai jau nākamajā sekundē paceltu ķermeni asam lēcienam.
2.Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam. Sasprindzināties (2).
PiemēriIekšēji sasprindzis, viņš alka cīņas, gatavs uzvarēt un arī krist.
2.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
PiemēriVīru sejas saspringa gaidās.
2.2.Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriUzmanība [klasē] saspringa, kad Gundega paskubināja atzīties.
3.parasti 3. pers. Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli). Sasprindzināties (3).
PiemēriAtklāšanas izrādei strauji tuvojoties, darbs teātrī saspringst līdz pēdējai iespējai..
4.parasti 3. pers.; pareti Saspriegties1.
PiemēriCeltņa karkass viegli trīc. Metāla troses saspringst kā stīgas.
Avoti: 7-1. sējums