izšļakstīties
izšļakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → izšļakstīt1. Tikt izšļakstītam.
Piemēri..Līna sviešus nosvieda nēšus no pleciem, tā ka karstais ūdens izšļakstījās un izkausēja sniegā lielu, brūnu laukumu.
2.Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
PiemēriAi, kā Olītim patika šie jūrmalas gājieni!.. Pēc patikas varēja izplunčāties, izšļakstīties ar ūdeni..
Avoti: 3. sējums