tikšķēt
tikšķēt parasti 3. pers., tikšķ, pag. tikšķēja
tikšēt parasti 3. pers., tikš, pag. tikšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriPie sienas virs abu galvām tikšķēja vecais pulkstenis - tik-tak, tik-tak...
- Pie sienas virs abu galvām tikšķēja vecais pulkstenis - tik-tak, tik-tak...
- Tikšķ pulkstenis uz rokas, tikšķ pulkstenis pie gultas un uz galda..
- Kaut kur tumsā gausi tiks sienas pulkstenis.
- pārn. Ja mājas sienās arī tikšķēja ķirmji, tad tie vismaz pa daļai bija arī viņa ķirmji un viņam sava tiesa teikšanas par tiem..
- pārn. Deniņos pulsēja asiņu stīdziņas; nemierīga, kā svešās krūtīs iegūlusi, dobji tikšķēja sirds.
Avoti: 7-2. sējums