Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mutauts
mutauts -a, v.
Kabatlakats.
PiemēriViņai pār vaigu pārrit asara, un viņa, izņēmusi mutautu, mierīgi noslaukās.
Avoti: 5. sējums