Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
minors2
minors -ais; s. -a, -ā
minori apst.
1.mūz. Saistīts ar minoru [1], tam raksturīgs.
PiemēriMinoras tonalitātes.
2.Skumjš, drūms.
Piemēri«Nabaga Elza,» minorā tonī no jauna ievadīja sarunu Leopolds.
Avoti: 5. sējums