minors2
minors -ais; s. -a, -ā
minori apst.
1.mūz. Saistīts ar minoru [1], tam raksturīgs.
PiemēriMinoras tonalitātes.
- Minoras tonalitātes.
2.Skumjš, drūms.
Piemēri«Nabaga Elza,» minorā tonī no jauna ievadīja sarunu Leopolds.
- «Nabaga Elza,» minorā tonī no jauna ievadīja sarunu Leopolds.
- Tajā [tālrunī] dzirdama.. balss ar minoru pieskaņu.
- Rezignācija, grūtsirdība, bezcerība piešķir Andreja Kurcija stāstiem īpatnēju skumju, minoru pamattoni.
Avoti: 5. sējums