Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
minors1
minors -a, v.; mūz.
Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
PiemēriMinora gamma.
Stabili vārdu savienojumiDabiskais minors. Harmoniskais minors.
Avoti: 5. sējums