minors1
minors -a, v.; mūz.
Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
PiemēriMinora gamma.
- Minora gamma.
- Skaņkārta (mažors vai minors) ir ļoti svarīgs mūzikas izteiksmes līdzeklis.
- Lūk, Lista monumentālā «faustiskā» si minora sonāte - viens no vislieliskākajiem ģeniālā komponista un pianista daiļdarbiem.
- Korī no operas «Mazepa» P. Čaikovskis nedaudzās taktīs izmanto visus trīs minora veidus - harmonisko, melodisko un dabisko.
Stabili vārdu savienojumiDabiskais minors. Harmoniskais minors.
- Dabiskais minors — Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
- Harmoniskais minors — 1. Minora skaņkārtās paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot.2. Pakāpi.
- Melodiskais minors — Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
Avoti: 5. sējums