Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plunkšķis
plunkšķis -ķa, v.
Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
PiemēriAiru plunkšķi.
Avoti: 6-2. sējums