piedvakot
piedvakot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriAr bailēm gaidījām, kad pārnāks tēvs, zinājām: pārnāks piedzēries un.. liksies gulēt, piedvakodams dzīvokli ar alkohola dvingu.
- Ar bailēm gaidījām, kad pārnāks tēvs, zinājām: pārnāks piedzēries un.. liksies gulēt, piedvakodams dzīvokli ar alkohola dvingu.
- pārn. Tādā asins piedvakotā laikā - 1945. gada agrā pavasarī - tēva mājās atgriezās.. Pāvels.
Avoti: 6-2. sējums