ūdens | LLVV

ūdens

ūdens ūdens, dsk. ūdeņi, v.

1.parasti vsk. Ūdeņraža oksīds — šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.

PiemēriTīrs ūdens.

Tīrs ūdens.
Skaidrs ūdens.
Duļķains ūdens.
Vārīts ūdens.
Destilēts ūdens.
Gāzēts ūdens.
Dzeramais ūdens.
Mīksts ūdens.
Ciets ūdens.
Upes ūdens.
Jūras ūdens.
Lietus ūdens.
Atmosfēras ūdens.
Augsnes ūdens.
Artēziskais ūdens.
Ūdens saturs šķīdumā.
Ūdens lāse.
Ūdens strūkla.
Ūdens tvaiks.
Ūdens krājumi.
Ūdens resursi.
Ūdens tek.
Ūdens plūst.
Ūdens pil.
Smelt ūdeni.
Dzert ūdeni.
Attīrīt ūdeni.
Ūdenī šķīstoša viela.
Mazgāties aukstā ūdenī.
ķīm. Brīvs (arī nesaistīts) ūdens
..sarunas pieskārās ūdenim. Andžatēvs daudz ko zināja pastāstīt - par labu un sliktu akas ūdeni, par upēm un avotiem, par lietu un purva rāvu, bet pasacīt - kas ir ūdens, no kā tas rodas, to viņš nevarēja.
Atvarā klusi un lēni virmoja ūdens, izplūstot lokos, un rāva līdzi iekritušo priedes zaru.
Krasta smiltīs dziļi bija iespiedušies jājēju zirgu pakavi un vietām tie bija pildījušies ar ūdeni, kā mazas, aklas aciņas, kur putnam vai sīkam zvēram padzerties.
Ūdens nozīme šūnā ir visai daudzveidīga. Ūdens nosaka šūnas fizikālās īpašības.. Tas ir galvenais šķīdinātājs..
sal. Sviedri tek kā ūdens pār seju..
sal. Saule laidās uz rietu. Gaiss bija vēss un dzidrs kā avota ūdens.
sal. Pirmo reizi es jutu dusmas pret Tāli, tās kāpa manī kā pavasara ūdens upē..
Pusaizsmakušā balsī viņa sauca savas rokasmeitas: «Cukura ūdeni!...»
..sniega ūdens.. augsnes mitrumu bagātīgi papildina.
..glaukoma jeb zaļais ūdens, kā tas tautā iesaukts, patlaban ir nopietnākā acu slimība.
Kanāli Ķīšezeru savieno ar Daugavas grīvu un Juglas ezeru. Šie ūdens baseini veido vienotu sistēmu.
Attiecību starp auga uzņemto un atdoto ūdens daudzumu sauc par auga ūdens bilanci.
Tas sportists, kurš ir ātrs zilajos ūdens celiņos peldbaseinā, var tāds nebūt skrejceļā vai velotrekā.
Sauszemes ceļus ierīko cilvēks, bet ūdens ceļiem zemes mūžs. Tos var pārveidot, novadīt citur, bet nevar iznīcināt..
Galvenie ūdens baseinu piesārņotāji ir komunālās saimniecības un rūpniecības uzņēmumi, kas iepludina ūdens krātuvēs notekūdeņus.
..siltums, iedarbodamies uz augu tieši, pārmaina augsnes ūdens režīmu, jo pastiprina augsnes valgmes izgarošanu.
..ganības purvainas, kālab aitas mums krietni nepadevās, uz rudens pusi tām piesitās ūdens slimība..
«Mans izskats viļ. Jo brangāka izskatos, jo slimāka esmu... Man, redzat, ir ūdens kaite..»
Cauri miglas blāķiem izlauzās rīta vēsma, pārskrēja gludajam ūdens spogulim, atstādama uz tā sīkus vilnīšus..
Zušiem ir tāds niķis - šad tad pēc savas iegribas pa rasotu zāli pārlīst no vienas ūdens tilpes uz citu.
Pie tēva gultas kājgaļa.. karājas.. tēva garie ūdens zābaki.
..nažu trinējs tikmēr slēpa nespēju nolaist ūdeni, kamēr piesitās urēmija..

Stabili vārdu savienojumi(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī.

(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī — (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens — 1. Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.2. Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
(No)turēties virs (arī uz) ūdens — 1. Ne(no)grimt ūdenī.2. Pastāvēt. Arī ne(aiz)iet bojā.
(Visi) gali ūdenī — Saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Balts (arī dzīvs) ūdens — sar. Ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
Cukura ūdens — Cukurūdens.
Duļķot ūdeni — sar. Radīt nesaskaņas, jucekli.
Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) — Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī — Pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
Iziet caur uguni un ūdeni — Pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
Jaukt ūdeni (arī gaisu) — sar. Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
Justies kā ar ūdeni aplietam — Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
Justies kā zivij ūdenī — Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet — Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
Kā divas ūdens piles, arī kā divi ūdens pilieni — Saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
Kā pīlei ūdens — sar. Saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
Kā ūdeni mutē ieņēmis — Saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu, cilvēku.
Kafijas ūdens — Ūdens, ko vāra kafijas gatavošanai.
Kristalizācijas ūdens — fiz. Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
Liels ūdens — Samērā liels, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
Liet ūdeni — sar. Veikli runāt ko neticamu. Veikli melot.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām — Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Mazs ūdens — Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
Miegs nāk kā ūdens — Saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
Nolaist ūdeni — sar. Urinēt.
Noteku ūdens — Notekūdens.
Pabāzt zem ūdens — Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
Paiet zem ūdens — Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
Palīst zem ūdens — Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
Smagais ūdens — fiz. Ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
Sniega ūdens — Sniegūdens.
Tējas ūdens — Ūdens, ko vāra tējas gatavošanai.
Turēt ūdeni mutē — Klusēt. Būt nerunīgam.
Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē — Saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Ūdens apgāde — Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni. Ūdensapgāde.
Ūdens baseins — 1. Ūdensbaseins (1).2. Ūdensbaseins (2).
Ūdens bilance — Ūdens pieplūduma un patēriņa bilance.
Ūdens caurplūdums — ģeogr. Ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
Ūdens caurtece — Ūdens caurplūdums.
Ūdens celiņš — Ūdensceļiņš.
Ūdens ceļš — Ūdensceļš.
Ūdens gabals — sar. Bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
Ūdens galva — Ūdensgalva.
Ūdens kliņģeris — Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
Ūdens krāsa — 1. Akvareļa krāsa.2. Ūdenskrāsa.
Ūdens krātuve — Ūdenskrātuve.
Ūdens kritums — Ūdenskritums.
Ūdens līmenis — Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes. Ūdenslīmenis.
Ūdens nelaime — Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
Ūdens režīms — Ūdens līmeņa, caurplūduma, temperatūras u. tml. raksturojumu maiņas noteiktā laika vienībā.
Ūdens riņķojums dabā — Ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
Ūdens slimība (arī ūdens kaite) — sar., novec. Tūska.
Ūdens spogulis — Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
Ūdens tilpe — Ūdenstilpe.
Ūdens zābaki — Ūdenszābaki.
Ūdens ziedēšana — Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
Vaļējs ūdens — Neaizsalis ūdens (parasti ūdenstilpē).
Vētra ūdens glāzē — Saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
Virs ūdens — Virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
Zaļais ūdens — sar. Glaukoma.
Zem ūdens — Zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.

1.1.dsk. Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).

PiemēriVirszemes ūdeņi.

Stabili vārdu savienojumiDaudz ūdeņu aiztecējis. Termālie (pazemes) ūdeņi.

1.2.ģen.: ūdens, adj. nozīmē Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.

PiemēriŪdens terapija.

Stabili vārdu savienojumiŪdens dziednīca. Ūdens dziedniecība.

1.3.ģen.: ūdens, adj. nozīmē Tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.

PiemēriŪdens modelisms.

Stabili vārdu savienojumiŪdens motosportists. Ūdens motosports.

1.4.ģen.: ūdens, retāk ūdeņu, adj. nozīmē Tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem).

PiemēriŪdens padille.

Stabili vārdu savienojumiKā ūdens zāle (arī ūdenszāle). Ūdens augi.

1.5.ģen.: ūdens, adj. nozīmē Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).

PiemēriŪdens gliemji.

Stabili vārdu savienojumiSlapjš kā ūdens žurka (arī ūdensžurka).

1.6.savienojumā ar apzīmētāju Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.

PiemēriSejas ūdens.

Stabili vārdu savienojumiMatu ūdens. Tualetes ūdens.

1.7.pārn. Tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā).

PiemēriStudiju gadu pieredze, kad lekcijā var pierakstīt labi ja piekto daļu no tā, ko dzird. Smadzenes ar centrbēdzes spēku izsviež ūdeni, paliek tik, cik roka spēj pārnest uz papīra.

2.dsk. Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).

PiemēriZvejas ūdeņi.

Stabili vārdu savienojumi

Avoti: 8. sējums