Paplašinātā meklēšana
Meklējam ūdens.
Atrasts vārdos (193):
- ūdens:1
- neūdens:1
- plūdens:1
- šļūdens:1
- ūdensodi:1
- bezūdens:1
- jodūdens:1
- ķīļūdens:1
- lodūdens:1
- mālūdens:1
- matūdens:1
- mazūdens:1
- rožūdens:1
- sāļūdens:1
- sērūdens:1
- zemūdens:1
- ūdensaugi:1
- ūdensbūve:1
- ūdensceļš:1
- ūdensgars:1
- ūdensgāze:1
- ūdensguve:1
- ūdenslāse:1
- ūdensmala:1
- ūdensmasa:1
- ūdensmāte:1
- ūdensmīļi:1
- ūdensmuca:1
- ūdensnēši:1
- ūdenspile:1
- ūdenspīpe:1
- ūdenspolo:1
- ūdensrats:1
- ūdensroze:1
- ūdenstece:1
- ūdensvads:1
- ūdensvīrs:1
- ūdenszāle:1
- ūdenszars:1
- ūdenszīme:1
- augļūdens:1
- bromūdens:1
- dziļūdens:1
- hlorūdens:1
- kaļķūdens:1
- miltūdens:1
- saldūdens:1
- sālsūdens:1
- seklūdens:1
- siltūdens:1
- virsūdens:1
- ūdensādere:1
- ūdensčūska:1
- ūdensdrošs:1
- ūdensdzese:1
- ūdensērces:1
- ūdensgalva:1
- ūdensgāzma:1
- ūdenskaite:1
- ūdenskalns:1
- ūdensklajs:1
- ūdenskrāns:1
- ūdenskrāsa:1
- ūdenskrūze:1
- ūdenslapji:1
- ūdenslēcas:1
- ūdensmalks:1
- ūdensmeita:1
- ūdensmēris:1
- ūdensplūdi:1
- ūdensputni:1
- ūdensstabs:1
- ūdensšalts:1
- ūdenstārps:1
- ūdenstilpe:1
- ūdensvirsa:1
- ūdensvirza:1
- ūdenszieds:1
- ūdensžurka:1
- cukurūdens:1
- karaļūdens:1
- ledusūdens:1
- notekūdens:1
- pamatūdens:1
- smaržūdens:1
- sniegūdens:1
- traukūdens:1
- tvaikūdens:1
- ugunsūdens:1
- ziepjūdens:1
- ūdensapgāde:1
- ūdensatdeve:1
- ūdensblusas:1
- ūdensceliņš:1
- ūdensdzīsla:1
- ūdenslīdējs:1
- ūdenslilija:1
- ūdenslīnija:1
- ūdenslīšana:1
- ūdensmetējs:1
- ūdensnesējs:1
- ūdensnotece:1
- ūdensnoteka:1
- ūdenspadeve:1
- ūdenspipars:1
- ūdenspumpis:1
- ūdensrežīms:1
- ūdenssaturs:1
- ūdensslēpes:1
- ūdenssports:1
- ūdenssūknis:1
- ūdenstilpne:1
- ūdenstornis:1
- ūdenstrauks:1
- ūdenstvaiks:1
- ūdensvedējs:1
- ūdensvirsma:1
- ūdenszābaki:1
- gruntsūdens:1
- lietusūdens:1
- ūdensaizvade:1
- ūdensbaseins:1
- ūdensblaktis:1
- ūdenscirslis:1
- ūdensdzinums:1
- ūdensgundega:1
- ūdensklozets:1
- ūdenskrātuve:1
- ūdenskritums:1
- ūdenskukaiņi:1
- ūdenslīmenis:1
- ūdensnelaime:1
- ūdensņemšana:1
- ūdenspārgāze:1
- ūdenspiegāde:1
- ūdenspiliens:1
- ūdenspolists:1
- ūdensslaloms:1
- ūdensspainis:1
- ūdensstrazds:1
- ūdensstrūkla:1
- ūdensšķīdums:1
- ūdensšķirtne:1
- ūdenstriecis:1
- ūdensturbīna:1
- ūdenstūrisms:1
- ūdenstūrists:1
- ūdenstvertne:1
- ūdensvaboles:1
- ūdensvistiņa:1
- amonjakūdens:1
- minerālūdens:1
- pretzemūdens:1
- ūdensartērija:1
- ūdensizspaids:1
- ūdensizturība:1
- ūdensizturīgs:1
- ūdensmērītājs:1
- ūdenspārgāzne:1
- ūdensspogulis:1
- ūdensšķērslis:1
- ūdensterapija:1
- kartupeļūdens:1
- ūdensdziednīca:1
- ūdensdzirnavas:1
- ūdensdzīvnieki:1
- ūdenskliņģeris:1
- ūdenskristības:1
- ūdensskraiduļi:1
- ūdensslēpošana:1
- ūdensslēpotājs:1
- ūdenssportists:1
- ūdenssūknēšana:1
- ūdenssūknētava:1
- ūdenszirneklis:1
- ūdensmotosports:1
- ūdenspulkstenis:1
- ūdensslalomists:1
- ūdenstransports:1
- ūdensvelosipēds:1
- saldūdenskrabji:1
- ūdensaizsardzība:1
- ūdenscaurlaidība:1
- ūdenscaurlaidīgs:1
- ūdenssaimniecība:1
- ūdensspēkstacija:1
- ūdensdziedinātava:1
- ūdensdziedniecība:1
- ūdensmotobraucējs:1
- ūdenssaimniecisks:1
- ūdensmotosportists:1
- ūdensnecaurlaidība:1
- ūdensnecaurlaidīgs:1
Atrasts vārdu savienojumos (133):
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens
- (No)turēties virs (arī uz) ūdens
- Balts (arī dzīvs) ūdens
- Cukura ūdens
- Dehidratācijas ūdens
- Dzīvsudraba (arī ūdens) staba (arī stabiņa) milimetrs
- Dzīvsudraba (arī ūdens) stabiņa (arī staba) milimetrs
- Kā divas ūdens piles (arī kā divi ūdens pilieni)
- Kā divas ūdens piles, arī kā divi ūdens pilieni
- Kā divi ūdens pilieni (arī kā divas ūdens piles)
- Kā pīlei ūdens
- Kā pīlei ūdens
- Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle)
- Kā ūdens zāle (arī ūdenszāle)
- Kā ūdenszāle (arī ūdens zāle)
- Kafijas ūdens
- Kaļķains ūdens
- Kristalizācijas ūdens
- Kristalizācijas ūdens
- Liels ūdens
- Matu ūdens
- Matu ūdens
- Mazs ūdens
- Miegs nāk kā ūdens
- Miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū
- Miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū
- Noteku ūdens
- Noteku ūdens
- Noturēt virs (arī uz) ūdens
- Noturēties virs (arī uz) ūdens
- Pabāzt zem ūdens
- Pabāzt zem ūdens
- Paiet zem ūdens
- Paiet zem ūdens
- Palīst zem ūdens
- Palīst zem ūdens
- Slapjš kā (ūdens) žurka
- Slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka)
- Slapjš kā ūdens žurka (arī ūdensžurka)
- Slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka)
- Smagais ūdens
- Smagais ūdens
- Sniega ūdens
- Sniega ūdens
- Sodas ūdens
- Tējas ūdens
- Tējas ūdens
- Tualetes ūdens
- Tualetes ūdens
- Turēt virs (arī uz) ūdens
- Turēties virs (arī uz) ūdens
- Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē
- Ūdens apgāde
- Ūdens augi
- Ūdens baseins
- Ūdens bilance
- Ūdens bilance
- Ūdens caurplūdums
- Ūdens caurtece
- Ūdens caurtece
- Ūdens celiņš
- Ūdens ceļš
- Ūdens dziednīca
- Ūdens dziedniecība
- Ūdens dzirnavas
- Ūdens dzīvnieki
- Ūdens gabals
- Ūdens gabals
- Ūdens galva
- Ūdens galva
- Ūdens joma
- Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē
- Ūdens kāpj (arī smeļas) mutē
- Ūdens kliņģeris
- Ūdens kliņģeris
- Ūdens krāns
- Ūdens krāsa
- Ūdens krāsa
- Ūdens krātuve
- Ūdens krātuve
- Ūdens kritums
- Ūdens kukaiņi
- Ūdens lilija
- Ūdens lilija
- Ūdens līmenis
- Ūdens mēris
- Ūdens mēris
- Ūdens motosportists
- Ūdens motosports
- Ūdens nāk (arī kāpj, smeļas) mutē
- Ūdens nelaime
- Ūdens nelaime
- Ūdens pelde
- Ūdens pipars
- Ūdens pipars
- Ūdens pīpe
- Ūdens pīpe
- Ūdens polo
- Ūdens polo
- Ūdens pulkstenis
- Ūdens pulkstenis
- Ūdens putni
- Ūdens režīms
- Ūdens riņķojums dabā
- Ūdens roze
- Ūdens roze
- Ūdens šķīdums
- Ūdens slimība (arī ūdens kaite)
- Ūdens smeļas (arī kāpj, nāk) mutē
- Ūdens spogulis
- Ūdens strazds
- Ūdens tilpe
- Ūdens tornis
- Ūdens transports
- Ūdens velosipēds
- Ūdens velosipēds
- Ūdens vistiņa
- Ūdens vistiņa
- Ūdens zābaki
- Ūdens zābaki
- Ūdens zāle
- Ūdens zāle
- Ūdens ziedēšana
- Ūdens ziedēšana
- Ūdens žurka
- Ūdens žurka
- Vaļējs ūdens
- Vētra ūdens glāzē
- Vētra ūdens glāzē
- Virs ūdens
- Zaļais nags, arī zaļais ūdens
- Zaļais ūdens
- Zem ūdens
Atrasts skaidrojumos (962):
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt (1).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem.
- hidroarheoloģija Arheoloģijas nozare, kas pētī arheoloģijas pieminekļus, kuri atrodas zem ūdens.
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
- Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
- Absolūtais augstums Augstums virs vidējā ūdens līmeņa okeānos.
- hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
- ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
- pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- Karstie avoti Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
- Karstie avoti Avoti ar augstu ūdens temperatūru.
- Siltais avots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- hidrofobija Bailes no ūdens.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
- brezents Biezs, ūdensnecaurlaidīgs audekls.
- hidrobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī ūdens organismus.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
- Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- dziļumbumba Bumba, ko nomet no kuģa (zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens).
- Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
- caurteka Caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa).
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
- Balasta sistēma Cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
- ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai.
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
- boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā). Cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni. Ūdens nesējs.
- ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot. Cilvēks, kas ved ūdeni.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu. Sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve. Arī attiecīgā ražošanas nozare.
- Cukura ūdens Cukurūdens.
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.
- baseins Dabiska ūdenskrātuve.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- glīvenes Daudzgadīgi ūdensaugi ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
- parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
- kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
- kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
- laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- novaddrena Drena (ūdens) novadīšanai.
- šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
- uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
- sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- Ūdens ziedēšana Fitoplanktona masveida savairošanās ūdenstilpnē un sablīvēšanās pie ūdens virsmas.
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
- pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
- maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
- tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
- maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
- Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
- novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
- lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- pamatūdens Gruntsūdens.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
- Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
- ūdensrats Hidrauliskais dzinējs - rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
- dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- Pabāzt zem ūdens Iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz, pārklāj.
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- Nolaist dibenā Iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam.
- Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- zvejot Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
- dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
- draga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenskrātuvju dibena.
- ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
- akvalangs Ierīce elpošanai zem ūdens.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
- meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas.
- batometrs Ierīce, ar kuru dažādā dziļumā ņem paraugus no ūdenskrātuvēm, urbumiem.
- monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
- duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
- Kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
- ordinārs Ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
- zoospora Īpaša dažu ūdensaugu un zemāko sēņu vairošanās šūna, kas spēj kustēties ūdenī līdzīgi vienkāršākajiem dzīvniekiem.
- līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- Viegla augsne (arī zeme) Irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- Viegla zeme (arī augsne) Irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm.
- ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
- izcelt Izvilkt (no ūdens). Izmakšķerēt.
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- izkāst Izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai.
- karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
- siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks. Gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
- krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi). Izraisīt plūdus.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdens polo.
- Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
- Ūdens polo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos. Ūdenspolo.
- Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza. Ledi.
- Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
- Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
- amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
- plaudis Līdz 60 centimetriem gara karpu dzimtas saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai).
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- ūdenskalns Liels vilnis (ūdenstilpē).
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- leduskalns Liels, no Iedaļa atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens. Aisbergs.
- Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- lietusūdens Lietus ūdens.
- izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
- Balts (arī dzīvs) ūdens Ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- fitoplanktons Ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām. Augu planktons.
- Silts kā piens Ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē).
- Silts kā piens Ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpnē).
- baseins Mākslīga ūdens tvertne.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- Sodas ūdens Mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- plītskatis Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai).
- Matu ūdens Matūdens.
- Matu ūdens Matūdens.
- akmeņgrauzis Maza akmeņgraužu dzimtas saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- elsis Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- elodeja Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs.
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
- makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
- dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa.
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi.
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
- minerālavots Minerālūdens avots.
- sērūdens Minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža.
- Vaļējs ūdens Neaizsalis ūdens (parasti ūdenstilpē).
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē). Arī āliņģis.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
- mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
- ausleja Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru. Caurteka.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
- rumba Neliels ūdenskritums.
- somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- ūdensnēši Nēši ar ūdens traukiem.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens). Nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
- Kaņepju piens No kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- Kaņepju piens No kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- Mākslīgs lietus No laistīšanas ierīces izsmidzināts ūdens.
- rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- leduspuķes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
- lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- Noteku ūdens Notekūdens.
- Noteku ūdens Notekūdens.
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe. Nozīmīga upe (kādā teritorijā).
- Koku dārzs Nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokiem.
- Koku dārzs Nožogojums ūdenstilpē atpludinātajiem kokmateriāliem.
- smaržūdens Odekolons. Arī tualetes ūdens.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem.
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- Pelaģiskie organismi Organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
- augs Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdensbaseina dibenu.
- Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
- Sāļa smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- kablogramma Pa zemūdens kabeli pārraidīta telegramma.
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
- norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
- smaile Pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā.
- Kondicionēt graudus Pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- ieplūdināt Panākt, arī ļaut, lai ieplūst (ūdenskrātuvē).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) iesāk mutuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu bridi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda ūdenstilpi.
- pieslēgt Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam).
- aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- šalkt Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
- sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
- rasot Pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm).
- krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, līmes un ūdens.
- aizrasot Pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm.
- aprasināt Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem.
- aprasot Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem. Aprasināt.
- norasināt Pārklāt ar rasu. Pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem. Arī apsmidzināt.
- pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem.
- rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
- aprasot Pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- rasoties Pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem.
- aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm. Aizsvīst, norasot.
- norasot Pārklāties ar rasu. Pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
- aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu). Norasot.
- pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
- nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli. Pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
- celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).
- celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
- peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- drena Pazemes cauruļvads, kanāls gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni). Nokristies.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
- ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdens velosipēds.
- Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
- Ūdens velosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens). Ūdensvelosipēds.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna ar kausu ierīci grunts rakšanai zem ūdens.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
- nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
- pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
- bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos - pēc paisuma).
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens vai ūdenī.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- pieskalot Piepildīt (piemēram, ar sanesumiem), ūdens strūklu, plūsmu.
- piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.).
- piedūņoties Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi).
- piedūņot Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi). Piedūņoties.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- kaira Pīles lieluma ūdensputns ar smailu knābi.
- nogremdēt Pilnīgi iegremdēt, līdz dibenam iegremdēt (parasti ūdenstilpē).
- nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
- izkāst Pilnīgi izzvejot (ūdenskrātuvi).
- Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- Ūdens pīpe Pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- Krievu pirts Pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- plānīte Plāna pankūka, ko gatavo no miltiem, olām un piena vai ūdens.
- lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlai dīga materiāla mētelis.
- lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
- katarakta Plašs ūdenskritums.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- urdziņa Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
- čala Plūstoša ūdens troksnis. Čaloņa (2).
- apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi. Plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
- tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis. Saistīti saldūdens kaļķi.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
- dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
- zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
- plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- pievienot Radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību. Panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts. Arī pieslēgt.
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- Slēgtais reids Reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.
- tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei.
- pinnes Rokturis ūdens transportlīdzekļa stūres grozīšanai.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā.
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
- būvētava Rūpnīca, kurā ražo transportlīdzekļus (parasti vagonus, ūdens transportlīdzekļus).
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
- korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā.
- korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- hidroakustisks Saistīts ar skaņu rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos, tām raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
- ūdenssaimniecisks Saistīts ar ūdenssaimniecību, tai raksturīgs.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
- Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens.
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- komunikācija Sakari, sakaru sistēma (kādu signālu pārraidei). Vadi, vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai). Satiksmes ceļi.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- ūda Saldūdens zveļas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi.
- cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.).
- sālsūdens Sāļūdens.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- Liels ūdens Samērā liels, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
- Mazs ūdens Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals. Ledus gabals.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi. Krasts (2).
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- kuģniecība Satiksme pa ūdenstilpēm ar kuģiem.
- sausgultne Sausa (Vidusāzijas tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
- piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- lēkšana Savienojumā «lēkšana no tramplīna»: ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- tilpe Savienojumā ar «ūdens»: ūdenstilpe.
- satauvot Savienot (parasti ūdens transportlīdzekļus) ar tauvām, trosēm u. tml.
- savelt Saviļņot (ūdenstilpi).
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- prāmis Sekli peldošs kravas un pasažieru ūdens transportlīdzeklis, kam parasti nav sava dzinēja.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta. Sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- seklūdens Sekls ūdens.
- šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
- senkrasts Senas ūdenstilpes krasts.
- vidussēre Sēre, kas atrodas ūdenstilpes vidū.
- kapilārs Sīka pora (augsnē), pa kuru pārvietojas ūdens un gaiss.
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
- rasa Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- locija Sīks ūdensceļu apraksts.
- zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
- Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- Tvaika mašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
- pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest. _imperf._ Skalot prom.
- ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
- krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu.
- dziesma Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.
- salate Slaida, ātraudzīga karpu dzimtas saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu.
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- ieslaucīt Slaukot panākt, ka iesūcas (kur iekšā, piemēram, ūdens drānā).
- ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- izsmelt Smeļot iztukšot (piemēram, trauku, ūdenskrātuvi).
- Sniega ūdens Sniegūdens.
- Sniega ūdens Sniegūdens.
- Glābšanas josta Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- gāziens Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
- gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts, brāzma.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
- vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- slaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas. Slaloms (3).
- tramplīnlēkšana Sporta veids - lēkšana no tramplīna (slēpošanā, ūdensslēpošanā).
- ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā. Ūdens motosportists.
- Ūdens motosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā. Ūdensmotosportists.
- ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (1). Slalomists (2).
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (2). Slalomists (3).
- ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
- ūdenssportists Sportists, kas specializējies ūdenssportā.
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
- sterlete Storveidīgo kārtas līdz 16 kilogramiem smaga saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
- ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā.
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu).
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- valks Strauts, neliela ūdenstece.
- rauda Sudrabbalta karpu dzimtas saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
- virpuļsūknis Sūknis šķidruma vai šķidruma un gāzes maisījuma sūknēšanai (lieto, piemēram, ūdensapgādē).
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- lietus Šādu nokrišņu radītais ūdens.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- diafragma Šķērsām novietota audu plātne dobā stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
- ūdensšķērslis Šķērslis ūdens plūsmas ceļā.
- marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
- ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens. Ūdens šķīdums.
- Ūdens šķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens. Ūdensšķīdums.
- atvārsnītes Šūnas (lapas epidermā), kas regulē ūdens iztvaikošanu un gāzu apmaiņu.
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- beznoteces Tāds (ūdens baseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
- artēzisks Tāds (ūdens), kas atrodas ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā, dabiskā spiedienā.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- hidrofils Tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām).
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: dziļš.
- netīrs Tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi).
- mazaizsalstošs Tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens virsējā slāņa vai ūdenī.
- subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- peldošs Tāds, kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī (par ūdensaugiem, to daļām).
- artēzisks Tāds, kas ir izurbts, izbūvēts līdz šāda ūdens slānim.
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- pretzemūdens Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka uzbrukumiem no ūdenstilpju dzīlēm.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi). Tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- tīrs Tāds, kas nav duļķains, arī piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi). Arī dzidrs.
- neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
- stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē). Tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi).
- ūdens Tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.
- upe Tāds, kas parasti sastopams upēs, tām līdzīgās ūdenstecēs vai to krastos (par dzīvniekiem, augiem, to sugām).
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- ūdens Tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem).
- ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- ūdens Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).
- rasains Tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens. Ūdensizturīgs.
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- hidrofobs Tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, arī materiāliem).
- vētrains Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
- viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- bezūdens Tāds, kur nav ūdens.
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- peldlapu Tāds, kura lapas peld uz ūdens virsmas (par ūdensaugiem).
- rāms Tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas (piemēram, par gaisu). Tāds, kurā nav viļņošanās (par ūdens plūsmu, straumi, ūdenstilpi).
- tukšs Tāds, kurā nav ūdens (parasti par aku, ūdenstilpes gultni).
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi).
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas kaijveidīgo apakškārtas vidēja lieluma ūdensputns.
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti.
- planktonēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir planktons (par ūdens dzīvniekiem).
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- stratifikācija Temperatūras sadalījums (atmosfērā, ūdenstilpēs).
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru (kas, parasti ūdens) plūst virzienā uz leju.
- tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
- Nākt krastā Tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
- Nākt krastā Tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens.
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- ūdensvedējs Transportlīdzeklis ūdens vešanai.
- ūdenstransports Transports pa ūdensceļiem. Ūdens transports.
- Ūdens transports Transports pa ūdensceļiem. Ūdenstransports.
- batisfēra Trosē iekārta dziļūdens kamera.
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- Ūdens kukaiņi Ūdenī un uz ūdens dzīvojoši kukaiņi.
- Ūdens caurplūdums Ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu. Pieplūde (1).
- ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
- ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana. Arī plūdi.
- pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
- hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kas pievienojama ūdensvada caurulei.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni. Zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
- lēcienslānis Ūdens slānis (jūra, ezeros), kurā krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
- caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
- siltūdens Ūdens, kam ir samērā augsta temperatūra: silts ūdens.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- raglape Ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens.
- peldaugs Ūdensaugs, kas brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī.
- Ugunsdzēsības dīķis Ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- lotoss Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
- akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- Upju transports Ūdenstransports pa upēm, ezeriem, ūdenskrātuvēm, kanāliem.
- filigrāns Ūdenszīme uz papīra. Papīrs ar ūdenszīmi.
- ūdens Ūdeņraža oksīds - šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zilgana krāsa) un kas, parasti šķīdumu, maisījumu sastāvā, ir plaši izplatīta ūdenstilpēs, augsnē, gaisā, organismos.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens. Upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- Upes kritums Upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
- Hidrogrāfiskais tīkls Upju, nepastāvīgu ūdens teču, ar upju sistēmu saistītu ezeru un purvu kopums (kādā apvidū).
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
- leja Uz zemes, uz ūdens.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli).
- virpuļotājvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles. Šīs dzimtas vaboles.
- nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
- matonis Vairākus desmitus centimetru garš velteņtārpu tipa dzīvnieks, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem.
- slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
- velga Valgme. Arī ūdens (ūdenstilpē).
- vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā.
- Fizioloģiskais šķīdums Vārāmā sāls ūdens šķīdums, kura osmotiskais spiediens atbilst asins osmotiskajam spiedienam.
- sālsūdens Vāramā sāls ūdensšķīdums.
- Sausi kartupeļi Vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- kingstons Vārstulis (kuģa zemūdens daļā).
- kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- Peldošais zārks Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
- Peldošais zārks Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
- sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
- mākonis Veidojums atmosfērā, kurš sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas radušās, ūdenstvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- pāržmauga Veidojums, kas kavē ūdens noplūdi.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem.
- stabs Vertikāla (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
- stāvdrena Vertikāla drena ūdens ievadīšanai dziļākos augsnes slāņos.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs ūdens veidojums.
- pūkpīle Vidēji liels zosveidīgo kārtas ūdensputna ar spilgtu apspalvojumu.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē). Būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- antifrīze Viela, kas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru.
- bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- migrācija Vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst vidēji lieli ūdensdzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām. Šīs kārtas dzīvnieki.
- dafnijas Viena no ūdensblusu ģintīm. Šīs ģints ūdensblusas.
- glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi.
- līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu). Tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- strūdzinieks Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to.
- sakņkāji Vienšūņu klase, pie kuras pieder aptuveni līdz 3 milimetriem gari ūdens, augsnes, arī parazītiski dzīvnieki, kas pārvietojas un satver barību ar māņkājiņām. Šīs klases dzīvnieki.
- sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē. Telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- peldvieta Vieta (ūdenstilpes malā), kas ir noderīga peldēm.
- ceļš Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
- pakraste Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
- izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar ūdens transportlīdzekli (laivu, prāmi).
- ūdensguve Vieta, kurā tiek iegūts ūdens.
- vija Vijīga (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- Virs ūdens Virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
- ūdenslīmenis Virsa (ūdenstilpei).
- līmenis Virsma (ūdenstilpei).
- pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm.
- slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli). Pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
- līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
- plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
- plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
- uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.). Nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
- plūdenums Vispārināta īpašība --> plūdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensizturība Vispārināta īpašība --> ūdensizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
- Zem ūdens Zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- Arheoloģiskie izrakumi Zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru). Krasts (1).
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
- peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras ziedaugi ar garām zālveida lapām un neciliem ziediem.
- niršana Zemūdens sporta veids - virzīšanās zem ūdens.
- valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
- roņveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi).
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes.
- pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
- ihtiofauna Zivju sugu kopums (piemēram, noteiktā ūdens baseinā, ģeoloģiskajā laikmetā).
- ikri Zivju un dažu citu ūdens dzīvnieku, arī abinieku, olas.
- zveja Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve ar īpašiem rīkiem.
- zvejasvieta Zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguves vieta.
- nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- zoss Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- pīle Zosveidīgo putnu kārtas liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
- sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
- sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
ūdens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV