piesērēt
piesērēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
PiemēriKanāls piesērē.
- Kanāls piesērē.
- ..grāvis birztalas malā bija piesērējis, un ūdens pludoja pa visu lauku.
- Jo ezeram vairāk pieteku, jo ātrāk tas piesērē ar smiltīm, māliem utt.
- Piesērēja vecā aka,.. pieauga ūdenszālēm..
2.Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
PiemēriCaur krāsns muti telpā ieplūda piesērējušā skursteņa kvēpu mākulis...
- Caur krāsns muti telpā ieplūda piesērējušā skursteņa kvēpu mākulis...
2.1.trans. Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
Piemēri«..biju.. ielējis [automobiļa] tvertnē netīru benzīnu... no sarūsējušas mucas. ..tas draņķis piesērē karburatoru.»
- «..biju.. ielējis [automobiļa] tvertnē netīru benzīnu... no sarūsējušas mucas. ..tas draņķis piesērē karburatoru.»
- pārn. Drusku žēl sievas - nav bijusi spējīga aptvert šī laika dižumu. Sīkumi piesērējuši galviņu.
Avoti: 6-2. sējums