piesēst
piesēst -sēstu, -sēsti, -sēst, pag. -sēdu; intrans.
1.Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
PiemēriSaimnieks pats, piesēdis otrā pusē galdam, mīlīgām acīm nolūkojās pakaļ katram malkam, ko viesis iesūca no glāzes.
- Saimnieks pats, piesēdis otrā pusē galdam, mīlīgām acīm nolūkojās pakaļ katram malkam, ko viesis iesūca no glāzes.
- Pēc palaunaga, kad bija piesēdis bērza paēnā, Akots vairs negribēja celties.
- «Piesēsti, pastāsti, no kurienes nākdams, kāda rada esi,» Līze aicināja.
2.Piesēsties3.
PiemēriSavu referātu arī viņš nemaz neesot sācis, un dievs vien zinot, kad pie tā varēšot piesēst.
- Savu referātu arī viņš nemaz neesot sācis, un dievs vien zinot, kad pie tā varēšot piesēst.
- Šad tad dzejnieks piesēda pie «Vitauta», bet allaž atlika cerībā, kurai pats neticēja, ka varbūt kādā dienā darbs pašķirsies..
- Pianino spīdēja melni un auksti,.. arī viņa pati te kādreiz piesēda, un viesi vientiesīgi sauca par mūziku to, ko viņa izmocīja no šī instrumenta.
Avoti: 6-2. sējums