piesērēt
piesērēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
PiemēriKanāls piesērē.
2.Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
PiemēriCaur krāsns muti telpā ieplūda piesērējušā skursteņa kvēpu mākulis...
2.1.trans. Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
Piemēri«..biju.. ielējis [automobiļa] tvertnē netīru benzīnu... no sarūsējušas mucas. ..tas draņķis piesērē karburatoru.»
Avoti: 6-2. sējums