vaļā
vaļā apst.
1.parasti savienojumā ar verbu «būt», «stāvēt», «turēt» formām. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
PiemēriVēdlodziņš ir vaļā.
- Vēdlodziņš ir vaļā.
- Skapis ir vaļā.
- Lūka stāv vaļā.
- Sporta zāle ir vaļā.
- ..durvis bija vaļā un āra gaismas strēle kliedēja kāpņu telpas mijkrēsli..
- Turlums: Durvis ir ciet, un atslēga man kabatā. - Iza: Bet logs ir vaļā. - Turlums: Tu gribi izlēkt pa logu?
- Rīta mētelis viņam bija vaļā, atsegdams kreklu un vājas krūtis..
- Mēs atradām gaišu pļaviņu un tās vidū siena šķūni. Beāte skrēja skatīties un tad sauca man: «Cik jauki, šķūnis ir vaļā!»
Stabili vārdu savienojumiTurēt maku vaļā. Vērt vaļā maku.
- Turēt maku vaļā idioma — Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- Vērt vaļā maku idioma — Sākt kārtot maksājumus.
1.1.Par acīm, muti.
PiemēriTik allažiņ acis vaļā, Ausis lai skaidri dzird..
- Tik allažiņ acis vaļā, Ausis lai skaidri dzird..
- Stasuka roka noslīd zemāk, plaši atvērtās acis skatās projām. Viņa mute ir vaļā, it kā vēl gribētu nez ko nepaspētu pasacīt.
Stabili vārdu savienojumiKamēr acis vaļā (arī platas).
- Kamēr acis vaļā (arī platas) idioma — Kamēr dzīvo.
- Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļā (arī vaļēju) muti idioma — Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Turēt acis vaļā idioma — Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
PiemēriBizei gals ir vaļā.
- Bizei gals ir vaļā.
- Man jāsteidzas palīgā pie kaudzes mešanas, jo viss siens ir vaļā un debess taisās [uz lietu]..
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
PiemēriJāzeps: Ak, visas vātis vaļā vēl un čūlo, Sedz plāna plēve, nejaušs pirksts to plēš.
- Jāzeps: Ak, visas vātis vaļā vēl un čūlo, Sedz plāna plēve, nejaušs pirksts to plēš.
- ..liepas stumbrā bija izzāģēts prāvs robs, tas nebija aizaudzis, un koka rēta stāvēja vaļā, pelēcīga un nedzīva.
1.4.Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
PiemēriTikai ceturtās dienas pievakarē ūdens Dižupē bija pilnīgi vaļā.
- Tikai ceturtās dienas pievakarē ūdens Dižupē bija pilnīgi vaļā.
- Aizsalst upe. Vispirms - gar malām, atvari paliek vaļā.
- Tikai jūra nemaz negribēja aizsalt. ..kā stāvēja vaļā, tā stāvēja.
2.parasti savienojumā ar verba «būt» formām. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
PiemēriKrājkase jau ir vaļā.
- Krājkase jau ir vaļā.
- Jā, otrs veikals bija vaļā. Un gar sienu plauktā gandrīz bļodiņas vien! Lielas un mazas, pērc kuru gribi!
- ..tur jau viņš stāvēja pie pilsētiņas vienīgā avīžu kioska, kurš turklāt vēl nemaz nebija vaļā.
3.Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
PiemēriLaist virves galu vaļā.
- Laist virves galu vaļā.
- Laist suni no ķēdes vaļā.
- Vaļā palaistā muca, vēja dzīta un straumes nesta, peldēja arvien tālāk un tālāk jūrā..
- Niklāvs gribēja iet projām, bet Sindlērs saņēma viņu aiz rokas un nelaida vaļā.
- Šķūtīs viņi aizdzīti aiz Brjanskas, nav bijis ne pašiem, ne zirgiem ko ēst. Šķūtnieki sākuši slimot ar dizentēriju, bet vaļā nav laisti.
Stabili vārdu savienojumiLaist vaļā.
- Laist vaļā — sar. Atbīvot, atlaist (no darba).
3.1.Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
PiemēriLaisties vaļā no koka.
- Laisties vaļā no koka.
- Lauzties vaļā.
- Šādās naktīs pumpuri sprāgst vaļā..
- ..Konstance turas ar visiem savas mazās rokas pirkstiem pie Andriva rokas lielā īkšķa visu laiku un nedomā laisties vaļā.
- Tās bija grūtas domas, un Kaspars no tām gribēja ātrāk tikt vaļā.
- Ja bērni redz, ka no viņiem grib vaļā tikt, tad nav ne dzīšus aizdzenami.
Stabili vārdu savienojumiDeguns atnācis vaļā. Taisīties vaļā. Tikt vaļā.
- Deguns atnācis vaļā — sar. Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
- Taisīties vaļā idioma — sar. Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- Tikt vaļā — Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu. Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
PiemēriVērt logu vaļā.
- Vērt logu vaļā.
- Lauzt vaļā.
- Plēst vaļā.
- Raisīt vīstokli vaļā.
- Pīt bizes vaļā.
- Taisīju portfeli vaļā un ņēmu krūku laukā.
- Monika ver plaši vaļā vārtus.
- Kāds nāca. Priekšnama izbūvē brīdi grabinājās gar sienu, tad slēdza vaļā sašķiebušās ārdurvis.
5.savienojumā ar priedēkļa verbu. Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
PiemēriAtvērt durvis vaļā.
- Atvērt durvis vaļā.
- Attīt lakatu vaļā.
- ..Ojārs.. piegāja pie loga. Viņš atgrūda to vaļā un ar baudu ieelpoja silto, smaržaino vasaras nakts gaisu.
- Viņš izvilka lielu, vecmodīgu pulksteni, atsita vaļā vāciņu, paskatījās..
- ..nodeldētie [čemodāna] slēdži atsprāga vaļā, un uz grīdas izkrita visa bagātība..
5.1.Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
PiemēriLēnām un negribīgi pagriežos pret neliela auguma vīrieti gaišā vasaras kreklā, vaļā pavērtu apkaklīti, pelēkām, nopietnām acīm.
- Lēnām un negribīgi pagriežos pret neliela auguma vīrieti gaišā vasaras kreklā, vaļā pavērtu apkaklīti, pelēkām, nopietnām acīm.
- Skolas pārzinis pavilka vaļā galda atvilktni, parakājās papīros, atrada kādu aploksni.
- ..beigās [Valters] vēl pārbaudīja, vai aukla nevar panākt vaļā.
Stabili vārdu savienojumiPanākt vaļā.
- Panākt vaļā — Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
Stabili vārdu savienojumiElle iet vaļā. Grūst vaļā. Iet vaļā. Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā.
- Elle iet vaļā — sar. Saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
- Grūst vaļā — sar. Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
- Iet vaļā — 1.sar. Saka, ja šaujamierocis izšauj.2. Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
- Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā — sar. Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Kratīties vaļā (arī nost) — Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu — sar. Ātri bēgt, ātri doties prom.
- Laist meldiņu vaļā — sar. Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- Līdz kājai vaļā — Pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
- Nākt vaļā — 1. Vērties vaļā, arī raisīties vaļā.2. Kļūt pieejamam, arī izmantojamam.
- Pucēt vaļā — sar. Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
- Raut (arī plēst) vaļā — sar. Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- Spert (arī šaut) vaļā — sar. Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) — Radītas (radušās) visas iespējas.
- Zobi vaļā vien stāv — sar. Saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Avoti: 8. sējums