vaļā
vaļā apst.
1.parasti savienojumā ar verbu «būt», «stāvēt», «turēt» formām. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
PiemēriVēdlodziņš ir vaļā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt maku vaļā. Vērt vaļā maku.
1.1.Par acīm, muti.
PiemēriTik allažiņ acis vaļā, Ausis lai skaidri dzird..
Stabili vārdu savienojumiKamēr acis vaļā (arī platas).
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
PiemēriBizei gals ir vaļā.
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
PiemēriJāzeps: Ak, visas vātis vaļā vēl un čūlo, Sedz plāna plēve, nejaušs pirksts to plēš.
1.4.Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
PiemēriTikai ceturtās dienas pievakarē ūdens Dižupē bija pilnīgi vaļā.
2.parasti savienojumā ar verba «būt» formām. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
PiemēriKrājkase jau ir vaļā.
3.Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
PiemēriLaist virves galu vaļā.
Stabili vārdu savienojumiLaist vaļā.
3.1.Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
PiemēriLaisties vaļā no koka.
Stabili vārdu savienojumiDeguns atnācis vaļā. Taisīties vaļā. Tikt vaļā.
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu. Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
PiemēriVērt logu vaļā.
5.savienojumā ar priedēkļa verbu. Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
PiemēriAtvērt durvis vaļā.
5.1.Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
PiemēriLēnām un negribīgi pagriežos pret neliela auguma vīrieti gaišā vasaras kreklā, vaļā pavērtu apkaklīti, pelēkām, nopietnām acīm.
Stabili vārdu savienojumiPanākt vaļā.
Stabili vārdu savienojumiElle iet vaļā. Grūst vaļā. Iet vaļā. Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā.
Avoti: 8. sējums