Paplašinātā meklēšana

Meklējam vaļā.

Atrasts vārdos (1):

vaļā:1

Atrasts vārdu savienojumos (56):

Atrasts skaidrojumos (143):

atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
atart Arot atsegt. _imperf._ Art vaļā.
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). _imperf._ Saiņot vaļā.
atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu). Attaisīt (ko sajoztu).
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu). _imperf._ Pogāt vaļā.
atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu) _imperf._ Āķēt vaļā.
atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu). _imperf._ Sprādzēt vaļā.
atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
atbīdīt Bīdot atvērt (ko). _imperf._ Bīdīt vaļā.
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt. _imperf._ Griezt vaļā.
atgrūst Grūžot atvērt. _imperf._ Grūst vaļā.
ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
atkalt Kaļot dabūt vaļā. _imperf._ Kalt vaļā.
atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kārpīt vaļā.
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kasīt vaļā.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kašņāt vaļā.
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). _imperf._ Lauzt vaļā.
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams. Laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Durvju sprauga (arī šķirba) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Durvju šķirba (arī sprauga) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā.
uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā. Atmūķēt.
atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt vaļā»: ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
atiet Parasti savienojumā ar «vaļā»: atvērties. Atrist, atraisīties.
ļekas Parasti savienojumos «laist ļekas (vaļā)», «laisties ļekās»: ātri bēgt, ātri doties prom.
atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
Līdz kājai vaļā Pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
Līdz kājai vaļā Pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis). _imperf._ Plest vaļā Pavērt platāk (acis).
plest Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti).
plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
atplēst Plēst vaļā.
atplucināt Plucinot, plosot dabūt vaļā. _imperf._ Plucināt vaļā.
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
atpūst Pūšot atdarīt, atvērt. _imperf._ Pūst vaļā.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
atraisīt Raisot dabūt vajā (ko sasietu, sapītu) _imperf._ Raisīt vaļā Atsiet.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). _imperf._ Siet vaļā.
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko). _imperf._ Rakņāt vaļā.
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu). _imperf._ Ritināt vaļā.
atrisināt Ritinot, risinot attīt. _imperf._ Risināt vaļā. Atritināt.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml.). _imperf_ Rakt vaļā.
lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
raisīt Savienojumā ar «nost»: sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot, atlaist (no darba).
laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
laisties Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
sprukt Savienojumā ar «vaļā»: pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
raisīt Sienot vaļā, atbrīvot, atlaist (ko piesietu).
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko). _imperf._ Skrūvēt vaļā.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus). _imperf._ Slēgt vaļā.
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
atspiest Spiežot attaisīt, atgrūst vaļā.
atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni). Strauji izvilkt (atvilktni).
pasprukt Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
sprukt Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku). Kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera).
atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts). _imperf._ Tīt vaļā.
iztīt Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma).
attīt Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Tīstīt vaļā.
risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu).
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.). Virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
virāties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
izraustīt Vairākkārt vilkt (ko) vaļā. Vilkt vaļā (citu pēc cita).
atvilkt Velkot atvērt, attaisīt. _imperf._ Vilkt vaļā.
Plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi). Atšķirt.
atvērt Verot, arī velkot atdarīt. _imperf._ Vērt vaļā.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
Nākt vaļā Vērties vaļā, arī raisīties vaļā.
Nākt vaļā Vērties vaļā, arī raisīties vaļā.
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām). Lapot, ziedēt (par augiem).
vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
zaļums Vieta brīvā dabā, kur daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu). _imperf._ Vīt vaļā.
pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Vīstīt vaļā.

vaļā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

vaļā

MLVV

vaļā

MEV

vaļā