atsaiņot
atsaiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu). imperf. Saiņot vaļā.
Piemēri..[dēls] iedeva tēvam balto kārbu. Tēvs steidzīgi to atsaiņoja un nelabi iesaucās: «Sieviešu kurpes!»
- ..[dēls] iedeva tēvam balto kārbu. Tēvs steidzīgi to atsaiņoja un nelabi iesaucās: «Sieviešu kurpes!»
- ..[bibliotekārs], kā parasts, pārradās ar paprāvu saini padusē. To atsaiņojis, viņš nolika kancelejā uz galda divus komplektus Servantesa Donu Kihotu.
- Pārgājis mājās, Janka.. atsaiņoja Martas dāvanu.
Avoti: 1. sējums