atpūst
atpūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot atvirzīt šurp. imperf. Pūst šurp. Pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriVējš atpūš ziedu smaržu.
- Vējš atpūš ziedu smaržu.
- Vējš atpūta dūmus.
- pārn. Spārnos visi ceļas Kā kraukļu bars: Melns mākonis pār upi veļas, Atpūš tos ziedoņa gars.
Stabili vārdu savienojumi
- Kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) idioma — sar. Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- No kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis, (arī atdzinis) idioma — sar. Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
2.Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Pūst nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriKad uz vēdera nogulstas [pie avota], atpūš sabirušos smilgu ziedus un dzer, tad zobi salst un vēsums viļņo sejā.
- Kad uz vēdera nogulstas [pie avota], atpūš sabirušos smilgu ziedus un dzer, tad zobi salst un vēsums viļņo sejā.
- sal. Cīrulis [cilvēks] nosprauslojās, it kā nekaunīgu mušu no mutes atpūzdams.
3.Pūšot atdarīt, atvērt. imperf. Pūst vaļā.
PiemēriVējš atpūš logu.
- Vējš atpūš logu.
Avoti: 1. sējums