atkabināt
atkabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
PiemēriTraktori nostājās rindā, maiņas vīri atkabināja arklus.
- Traktori nostājās rindā, maiņas vīri atkabināja arklus.
- ..kāds parāva vaļā [vagona] durvis un nokliedza: «Vagons nekur neies, to tūliņ atkabinās!»
2.reti Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
PiemēriViņš [komandants] atlaidās [krēslā] ērtāk, gandrīz familiāri, pat vidējo pogu mundierim atkabināja vaļā.
- Viņš [komandants] atlaidās [krēslā] ērtāk, gandrīz familiāri, pat vidējo pogu mundierim atkabināja vaļā.
Avoti: 1. sējums