Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atkabināt
atkabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
PiemēriTraktori nostājās rindā, maiņas vīri atkabināja arklus.
2.reti Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
PiemēriViņš [komandants] atlaidās [krēslā] ērtāk, gandrīz familiāri, pat vidējo pogu mundierim atkabināja vaļā.
Avoti: 1. sējums