atbīdīt
atbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtbīdīt cepuri no pieres.
2.Bīdot atvirzīt šurp. imperf. Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtbīdīt tintnīcu šurp.
3.Bīdot atvērt (ko). imperf. Bīdīt vaļā.
PiemēriAtbīdīt kastei vāku.
4.Panākt, ka samazinās (kā) ietekme.
PiemēriAtbīdīt konkurentu pie malas.
4.1.pareti Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
PiemēriAtbīdīt nepatīkamo sarunu.
Avoti: 1. sējums