atbildība
atbildība -as, s.; parasti vsk.
1.Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
PiemēriUzņemties atbildību.
- Uzņemties atbildību.
- Apzināties savu atbildību.
- Atbildības trūkums.
- Padomju cilvēki dziļi apzinās savu atbildību, savus uzdevumus un savas spējas.
- ..skolēni jūt atbildību par ikviena biedra rīcību,.. visi sargā skolas godu.
- Teātriem ar lielāku rūpību un atbildības sajūtu jāseko visam jaunākajam, kas rodas mūsu [padomju] dramaturģijā..
- ..[priekšsēdētāja] amats prasīja lielu atbildību, prasmi pašam vadīt un rīkot..
1.1.Stāvoklis, kad (piemēram, tiesā) ir jāatbild par savu rīcību, izturēšanos.
PiemēriAdministratīvā atbildība.
- Administratīvā atbildība.
- Civiltiesiskā atbildība.
- Mantiskā atbildība.
- Personiskā atbildība.
- Vajadzēja.. zaļās zonas postītājus saukt pie atbildības un pamācīt.. Pret dabas skaistuma bojātajiem un nicinātājiem jārīkojas nesaudzīgi!
- Medniekam jābūt nevis dabas postītājam, bet gan tās draugam un sargātājam. Cilvēki, kuri nevar vai negrib saprast šo draudzīgo aizrādījumu, jāsauc pie atbildības..
1.2.Vaina, vainas apziņa.
PiemēriUzņemties atbildību par nodarījumu.
- Uzņemties atbildību par nodarījumu.
- Novelt atbildību uz citu pleciem.
- Izvairīties no atbildības.
Avoti: 1. sējums