atbiras
atbiras -u, s.; tikai dsk.
Vieglie, sīkie graudi, sēnalas, kas atbirst tad, kad vētī labību.
PiemēriKviešu atbiras.
- Kviešu atbiras.
- pārn. Ja meli apslēpti zem lišķa smaida, Ja kādā darba vietā zaglis sēž, Tie - veco laiku atbiras un skaidas, No dzīves tie uz mūžiem jāizmēž.
Avoti: 1. sējums