piņķēties
piņķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
PiemēriUz platajām krūtīm visa «foto saimniecība», pilnīgā kaujas gatavībā. Adas apvalks aparātam jau atvāzts vaļā, lai nebūtu ilgi jāpiņķējas, vajadzīgo momentu knipsējot.
- Uz platajām krūtīm visa «foto saimniecība», pilnīgā kaujas gatavībā. Adas apvalks aparātam jau atvāzts vaļā, lai nebūtu ilgi jāpiņķējas, vajadzīgo momentu knipsējot.
- Viņš.. savelk grožus un uzsauc Miķelim: «Nav te ko piņķēties! Kāp iekšā, un laižam uz māju!»
- Pašdarbība? Kāpēc ar to piņķēties ciemam, ja ir trīs kolhozi, kuri var algot kultūras darbiniekus!
1.1.Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
Piemēri«Viņa saka, man gan tie bērni, vai tu gribēsi ar svešiem piņķēties..»
- «Viņa saka, man gan tie bērni, vai tu gribēsi ar svešiem piņķēties..»
- «Nepatīk ar tevi [svešinieku] piņķēties un sabojāt savu brīvo laiku.»
2.parasti 3. pers. Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
PiemēriTīkli piņķējas.
- Tīkli piņķējas.
- Valdis sāka tīt vaļa paku, bet uztraukuma viņam neveicās, aukla piņķējās, līdz beidzot viņš to nepacietībā sarāva.
- Kalpone Elza steidzīgi rāva drēbes mugurā.. Tomēr viņai neveicās. Viss pinās un piņķējās, drēbju gabali bija nozuduši un īstos pa tumsu nevarēja un nevarēja atrast.
2.1.Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
PiemēriAukla piņķējās vaļā.
- Aukla piņķējās vaļā.
Avoti: 6-2. sējums