plātīt
plātīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
PiemēriKāds garš vīrietis tur kaut ko stāstīja, plātīja rokas un cilāja āmuru.
- Kāds garš vīrietis tur kaut ko stāstīja, plātīja rokas un cilāja āmuru.
- Veckalaču Ancis pie lielā galda runāja, roku izlocīdams un pirkstus plātīdams..
- Dziedādams viņš [putns] plātīja spārnus un raustīja asti..
- Kuģi.. devās jūrā, tralēja.., bet atgriezās krastā ar niecīgiem lomiem, dažkārt pavisam tukšā. «Zivis pazudušas!» Kapteiņi plātīja rokas. ..«Kur šīs var pazust?»
Stabili vārdu savienojumiPlātīt rokas.
- Plātīt rokas — Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
PiemēriBarons Bunduls atkrita savā krēslā un plātīja muti kā zivs uz sausuma..
- Barons Bunduls atkrita savā krēslā un plātīja muti kā zivs uz sausuma..
- Rūdis nolūkojās, kā putniņš dziedot plātīja knābīti..
- ..zeltainie līņi laivas dibenā.. žaunas vien plātīja..
- «Untumains skuķis!» viņam gribētos tai nosaukt pakaļ, bet labāk sakost zobus. ..Vai tur ar bija vērts muti plātīt!
Stabili vārdu savienojumiPlātīt muti.
- Plātīt muti — 1. Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.2. Lieki, nevajadzīgi runāt.
1.2.Vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to).
Piemēri«Tepat.. vajadzēja būt. Vai neesam pašāvuši garām?» Krusts plāta saburznītu [saburzītu] papīra strēmeli.
- «Tepat.. vajadzēja būt. Vai neesam pašāvuši garām?» Krusts plāta saburznītu [saburzītu] papīra strēmeli.
Avoti: 6-2. sējums